Foto: Ieva Leiniša/LETA/Publicitātes foto/ LA.LV kolāža

Koristi pulcēsies slepus? “Krāms” iegāž Ušakovu, “airBaltic” lidos uz “nekurieni”. Nedēļas apskats 4

“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Cilvēks. Ne tikai Satversmes tiesas priekšsēdētāja

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
No A līdz Ž – ko par tavu personību atklāj tava vārda sākumburts? 18
Lietotas automašīnas, kuras nevajadzētu iegādāties: eksperts norāda uz trim neuzticamiem modeļiem 43
Mājas
Kādas ir tavas kulinārijas prasmes – vai māki pagatavot šos 10 ēdienus, kuri jāprot katram latvietim?
Lasīt citas ziņas

Bijusī Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāja Ineta Ziemele no septembra strādā par tiesnesi Eiropas Savienības tiesā Luksemburgā, un nav nekāds pārsteigums, ka viņu ir nomainījusi līdzšinējā priekšsēdētājas vietniece Sanita Osipova. Visi ST tiesneši bija par to, ka Osipova ir vispiemērotākā šim amatam.

Jāteic gan, ka ilgi tiesas vadībā viņa neatradīsies, jo Osipovas pilnvaru laiks kā konstitucionālās tiesas tiesnesei beigsies 2021. gada 17. augustā un tad atkal būs nepieciešamas jaunas vēlēšanas.
CITI ŠOBRĪD LASA

Iepriekš intervijās “Latvijas Avīzē” viņa teikusi, ka noteikti apsvēršot iespēju turpināt tiesneša karjeru, jo tā sniedz lielu gandarījumu. To esot grūti saņemt no zinātniskās un akadēmiskās darbības. Profesore Osipova gandrīz trīsdesmit gadu ir Latvijas Universitātes mācībspēks, viņa ir rakstījusi zinātniskās publikācijas, uzstājusies konferencēs, bet tie darba augļi tomēr neesot tādi, kā strādājot par tiesnesi. Neoficiāli politiskajās aizkulisēs runā, ka viņai varētu piedāvāt tiesībsarga Jura Jansona portfeli, jo viņam arī nākamgad beidzas pilnvaru laiks.

Sanita Osipova ir pazīstama arī kā latviešu valodas aizstāve un publisku diskusiju meistare. Kopā ar Inetu Ziemeli, piesaistot sabiedrībā pazīstamas personas, viņa rīkoja diskusijas par valstiski svarīgām tēmām Nacionālajā bibliotēkā, tādējādi cenšoties radīt iespaidu, ka konstitucionālās tiesas tiesneši ir spējīgi spriest ne tikai par likumiem, bet arī par dažādām sabiedrībai svarīgām dzīves jomām. Nav gan zināms, vai, Ziemelei aizbraucot uz Luksemburgu, Osipova turpinās īstenot abu iesākto ideju.

“Publiska runa vienmēr ir striptīzs. Publiska runa vienmēr ir atkailināšanās, jo ir redzamas runātāja zināšanas, nezināšanas, vērtības, uzskati, drosme, gļēvums… Viss, kas ir slēpjams, atklājas tai brīdī, kad mēs sākam runāt,” secina ST priekšsēdētāja.

Osipova ne reizi vien publiskajās diskusijās ir pievērsusies valsts valodas nozīmei izglītībā un zinātnē: “Valstij jāapzinās, ka tā ir atbildīga ne tikai par izglītību valsts valodā, bet arī par zinātni valsts valodā, jo bez zinātnes valsts valodā nav pieejama izglītība valsts valodā.” Osipova arī Rīgas pilī aizvadītajā nedēļā sāktajā diskusijā par latviešu valodas stiprināšanu pievērsās tieši šim tematam.

Bažas. Vai garīgā vertikāle izšķobīta?

Vīrusa krīze kārtējo reizi sāpīgi trāpījusi pa Latvijas amatiermākslu, kurā iesaistītajiem pārskatāmā nākotnē atļauts darboties tikai attālināti vai ārā; nevar notikt ne koru, ne deju kolektīvu, ne amatierteātru, ne folkloras kopu mēģinājumi, tāpat liegti arī koncerti un izrādes.

Kā Veselības ministrijas rīkotajā preses konferencē atzina Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone, tieši tas, ka mūsu amatieri ir tik sociāli aktīvi, ir viens no iemesliem, kas licis šo aktivitāti ierobežot, lai “darbavietas burbulis netiktu ietekmēts no šo dalībnieku klātbūtnes”.

Neoficiāli izskan, ka “radošākie” ļaudis jau domā par dažādiem apkārtceļiem, kā apiet ierobežojumus, piemēram, koristi taču varot pulcēties pie kāda dziedātāja mājās.

Nevar nepamanīt nekonsekvenci ierobežojumu ieviešanā – kaut vai apstāklī, ka attiecībā uz privātām ballītēm un profesionālo sportu, kur ir bijis daudz vairāk inficēšanās gadījumu, tie šādā apjomā netiek attiecināti. Tomēr – šis nu ir gadījums, kad iepriekšminētais “radošums” var nākt tikai par ļaunu pašiem tā entuziastiem un vēl ļoti daudziem cilvēkiem, turklāt ar grūti paredzamām traģiskām sekām.

Reklāma
Reklāma

Tajā pašā laikā nupat jau vērts sākt arī skaļi runāt par to, ka Dziesmu svētku process ir ļoti nopietni apdraudēts. Jau skaidrs, ka skolēnu svētki vasarā nenotiks, kā plānots, un sarunās ar Dziesmu svētku procesā iesaistītajiem izskan, ka ir atsevišķi gadījumi, kad cilvēki pamet korus un deju kolektīvus; tāpat, pastiprinoties ierobežojumiem, pašvaldības, kas lielākoties ir kolektīvu dibinātāji, sāk liegt finansējumu – piemēram, vairākus mēnešus nemaksā algu to

vadītājiem. Kultūras ministrijai visā drīzumā būs nepieciešams ļoti nopietni šai problēmai pievērsties, lai mēs nezaudētu latviešu garīgo vertikāli jau 150 gadus – mūsu Dziesmu svētkus.

Pārsteigums. Tūristi lidināsies virs Latvijas

Bezmērķīga pusotras stundas lidojuma cena – no 169 līdz 199 eiro.
Ekrānuzņēmums no labaislidojums.lv

Jau 24. oktobrī no lidostas “Rīga” gaisā pacelsies “Air Baltic” lidmašīna “Airbus A220-300”, kura pusotru stundu lidos virs Siguldas, Cēsīm, Gaujas Nacionālā parka un Vidzemes piekrastes. Lidojumu organizē ceļojumu aģentūra “Goal Events” sadarbībā ar tūrisma aģentūru “Vanilla Travels”.

Savukārt dienu vēlāk līdzīgs lidojums notiks gar Kurzemes piekrasti. Šo lidojumu organizēs ceļojumu aģentūra “Balt-Go”, piedāvājot stundu un 25 minūtes virs Latvijas gaisā pacelties 135 pasažieriem.

Vai ar šādiem lidojumiem tūrisma aģentūras un “Air Baltic” plāno mazināt Covid-19 krīzes radītos zaudējumus?

“Air Baltic” pārstāve Alise Briede sacīja, ka šādi lidojumi nav nekas neparasts, līdzīgus lidojumus tūrisma aģentūras rīko arī citviet pasaulē. Šādus lidojumus organizējusi gan Austrālijas aviokompānija “Qantas”, gan Taivānas lidsabiedrība “EVA Air”, Japānas “All Nipon Airways” u. c.

“To galvenais mērķis ir izbaudīt vietējo ainavu vai atzīmēt kādu vēsturisku notikumu. No “Air Baltic” puses pozitīvi vērtējam ceļojumu aģentūru iniciatīvu, šādu lidojumu organizējot arī Latvijā. Tas ļaus pasažieriem izbaudīt pašu labāko, ko lidošana var sniegt, – iespēju vērot ainavisko Latvijas dabu, izbaudīt mūsu apkalpes profesionālo uzmanību un pašmāju virtuvi.”

“Balt-Go” organizētā lidojuma laikā par ēdināšanu rūpēsies “LSG Sky Chefs” šefpavārs, kurš pasažieriem pasniegs īpašus ēdienus no 1937. gada pavārgrāmatas, ko savulaik sarakstījušas Latvijas Lauksaimniecības kameras mājturības darbinieces. Savukārt gida lomā iejutīsies aktieris An­dris Bulis.

Lidojuma laikā, ja vien laika apstākļi būs labvēlīgi, plānots samazināt lidojuma augstumu līdz 900–1000 metriem, kas ļaus saskatīt uz zemes notiekošo.

Bet brīdī, kad lidmašīna atradīsies virs Pāvilostas, pasažieri varēs virs Baltijas jūras vērot saulrietu. Biļetes vēl ir pieejamas – to cena variē no 169 līdz 199 eiro. 174 eiro vērtās biļetes jau izpārdotas, bet pārējās cenu kategorijās biļetes vēl pieejamas.

Izskatās, ka lielāko risku par biznesa modeļa izdošanos vai izgāšanos uzņēmušās ceļojumu aģentūras, jo “Air Baltic” ar ceļojumu aģentūrām vienojies par lidmašīnu un lidojumu apkalpes īri, kas nozīmē, ka līdzīgi kā citos čarterlidojumos “Air Baltic” saņem fiksētu samaksu, kas nav atkarīga no lidmašīnas piepildījuma.

Noslēpums. Rīgas “Votergeita”?

Ušakovs: “Plauktā mētājas visādi suvenīri, dāvanas, latviski izsakoties – krāmi. Kā tur nokļuva ierīce, man nav ne jausmas.”
Foto: Ieva Leiniša/LETA

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdzis Ģenerālprokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret bijušo Rīgas mēru un partijas “Saskaņa” priekšsēdētāju, tagadējo Eiroparlamenta deputātu Nilu Ušakovu. Tomēr apsūdzības korupcijā vismaz pagaidām bijušajam Rīgas vadītājam netiek izvirzītas, lieta drīzāk atgādina slaveno Votergeitas skandālu ASV 70. gados, kas saistīta ar politisko spiegošanu. Pagaidām gan nav skaidrs, kurš kuru slepeni filmējis un ar kādu mērķi.

Ušakovs tiek apsūdzēts par aizliegtu stratēģiskas nozīmes ierīces glabāšanu, kas paredzēta operatīvās darbības pasākumiem – videodokumentēšanai un audioinformācijas ieguvei slēptā veidā.

Šāda veida ierīci fiziskām personām ir aizliegts iegādāties, glabāt un lietot. Kā norāda KNAB, “ierīce maskēta kā cits priekšmets, kas vizuāli atgādina albumu vai grāmatu”. Tā atrasta Ušakova kabinetā kratīšanas laikā, un acīmredzot tiesībsargiem ir pierādījumi, ka tur to novietojis pats Ušakovs, kurš pats gan liedzas, ka kaut ko tādu zinājis.

Vēl pērn Ušakovs publiski atklāja, ka ir iepazīstināts ar lietas materiāliem, tomēr centās to pasniegt kā kaut ko nenozīmīgu, sak, kaut kāds “krāms” tur plauktā mētājās. “No apraksta esmu sapratis, ka tā ir paštaisīta ierīce – kā albums vai grāmata, kurā ierīkota videokamera. (..)

Foto ar šo ierīci es savā dzīvē redzēju pirmo reizi. Tā tika atrasta kratīšanas laikā plauktā, kur pa šiem desmit gadiem mētājās visādi suvenīri, dāvanas, latviski izsakoties – krāmi. Kā tas tur nokļuva, man nav ne jausmas.

Mans kabinets ir publiska telpa, kur uzturas desmitiem cilvēku. Kāpēc tieši es esmu šajā procesā aizdomās turamais, tas izraisa jautājumus,” intervijā “Rīga TV24” tolaik skaidroja Ušakovs.

Lai gan pārsteidzoši – politiķis uzzina, ka viņš novērots un noklausīts, bet īpaši uztraukts neizklausās.

Acīmredzot “krāms” tas tomēr nav, bet diezgan nopietns aparāts. Ušakovs šobrīd mēģina sevi pasniegt kā upuri – nevis viņš filmējis tikšanās savā kabinetā (ko nebūt nevar izslēgt), bet viņu novērojuši un noklausījušies kādi citi. Bet kas? Turpinājums sekos…

Sagatavojuši: Māra Libeka, Anita Bormane, Māris Antonevičs, Raivis Šveicars

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.