1930. gada 21. februārī. “Budjonovcu” terors Latgalē 0
Pirms 90 gadiem “Jaunākās Ziņas” rakstīja: “Politiskās policijas Gulbenes rajona darbinieki apcietinājuši Kacēnu pagasta (mūsdienās Kačanova Krievijas Pleskavas apgabalā – red.) robežās komunistu huligānu organizāciju ar nosaukumu “Budjonovci”. Nosaukums atvasināts no komunistu jātnieku armijas vadītāja Budjonija vārda.
Politiskās apsardzības ierēdņu uzmanību uz sevi bija jau agrāk vērsis Kacēnu pagasta iedzīvotājs Mihails Golubevs, kurš pulcināja pie sevis Anaškinas un apkārtējo ciemu jaunatni. Noskaidrojās, ka Golubevs noorganizējis komunistu šūniņu ar minēto nosaukumu. (..) Terorizētie iedzīvotāji cieta klusu.
Ja kāds ierunājās, tam tūliņ piedraudēja ar nogalināšanu vai ēku nodedzināšanu. Bandas dalībnieki iesāka sevišķi aktīvi uzstāties pagājušā gada rudenī. Terors bija vērsts pret turīgākiem iedzīvotājiem, kurus bandīti parasti dēvēja par “kulakiem” un “buržujiem”. Naktīs uz šo iedzīvotāju mājām izdarīja uzbrukumus.
Dažiem zemniekiem izdauzīti ar rungām visi logi un salauzti pat logu rāmji. Iznīcināts dažāds lauksaimniecības inventārs, nolauztas sētas, nomaitāti augļu kociņi. Iedzīvotāji bija tā iebaidīti, ka, naktij iestājoties, aizbarikādējās savās mājās, nodzēšot uguni un ieslēdzoties.”
Par Mihailu Golubevu bija zināms, ka viņa brālis 1920. gadā nošauts pēc lauka kara tiesas lēmuma, jo Neatkarības kara laikā bija nodarbojies ar telefona līniju postīšanu Latvijas armijas aizmugurē. 1930. gada septembrī Latgales apgabaltiesas priekšā Balvos stājās pavisam 11 “budjonovci”, kuri pēc sākotnējās aizturēšanas bija atbrīvoti pret drošības naudu, taču bija vēl mēģinājuši ietekmēt lieciniekus.
Golubevam tiesa piesprieda trīs gadus pārmācības namā, bet pārējiem par huligānismu katram vienu gadu cietumā.
