1870. gada 19. februārī. Latviešu biedrībai savs jumts virs galvas 0
Pirms 150 gadiem Rīgā iepretī Vērmaņdārzam iesvētīja Rīgas Latviešu biedrības (RLB) namu, kas tika celts pēc arhitekta Jāņa Baumaņa projekta. Jāatgādina, ka šī koka ēka 1908. gadā nodega, taču līdz tam laikam latviešu sabiedrība Rīgā jau bija tiktāl nostiprinājusies, lai bez lielām pūlēm nodegušās vietā dažos gados uzbūvētu tagadējo stalto RLB mūra ēku.
Kā 1870. gadā vēstīja “Mājas Viesis”, pirmā nama iesvētīšana notika “tik jauki un brangi, ka visiem tiem, kas pie šī goda darba klāt bija, tas uz visu mūžu saldā piemiņā paliks”.
Kredītu ēkas būvniecībai RLB ar 6% bija aizdevuši paši biedrības biedri. Visus ar būvniecību saistītos organizatoriskos darbus uzņēmās īpaša komisija dzelzceļa ierēdņa un namīpašnieka P. Šiliņa vadībā. Ēkas pamatakmeni ielika 1869. gada 30. aprīlī, un pēc pusgada tas jau bija tiktāl gatavs, lai 21. oktobrī pirmajā stāvā sarīkotu Garlība Merķeļa simtgades atzīmēšanu.
Pilnībā ēku nododot sabiedrībai, runu turēja uzņēmējs un publicists Rihards Tomsons, kam sekoja RLB kora dziedātais psalms “Teici to Kungu, mana dvēsele” un mācītāja uzruna.
Tad biedrības priekšnieks Bernhards Dīriķis paziņoja, ka “biedrības nams tagad gatavs un te varot ienākt visi, kam sirds pēc apgaismošanas un goda dzenās”.
Tika nolasītas apsveikuma telegrammas no Pēterburgas, Maskavas un citām latviešu kopienām. Neizbēgamas nodevas bija Krievijas impērijas himnas “Dievs, sargi ķeizaru” nodziedāšana par godu “valdniekiem un augstam Ķeizaram”. Sekoja Vecpiebalgas kora priekšnesumi un uzdzeršana “uz biedrības zelšanu”. Vakarā notika goda maltīte, uz kuru aicināja tāpat vācbaltu un krievu sabiedrības pārstāvjus un amatpersonas.
