Par šo Latvijas pilsētu pirms 90 gadiem rakstīja kā par pilsētu ar “visneiecietīgākajiem” vēlētājiem. Kura tā ir? 1
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
1931. gada 11. februārī. Pilsēta ar “visneiecietīgākajiem” vēlētājiem
Pirms 90 gadiem “Jaunākās Ziņas” vēstīja: “Krāslavas pilsētas galva ziņojis Iekšlietu ministrijai, ka Krāslavā nebūšot iespējams pārvēlēt domi, jo tagadējā dome vairākās sēdēs nevarot ievēlēt vēlēšanu komisiju, tādēļ ka neviens domnieks, nedz cits vēlētājs negribot darboties minētā komisijā.
Viņš lūdzis padomu, ko darīt un vai nevajadzētu sūtīt kādu amatpersonu, kas palīdzētu šo jautājumu nokārtot. Aizrādīts, ka domei jātiek pašai galā ar tādiem uzdevumiem un jāievēl domnieku vēlēšanu komisija, jo nav ticams, ka no 4000 pilsētas iedzīvotājiem neatradīsies 5, kas varētu un gribētu izpildīt vēlēšanu komisijas locekļu amatus.
Ja pilsētas valde un dome negādātu par šā jautājuma nokārtošanu, tad tās sauks pie atbildības par bezdarbību, un, ja tomēr nevarētu panākt, ka Krāslavas iedzīvotāji izvēl sev domi, tad atliek tikai likvidēt pilsētas pašvaldību un pievienot pilsētas teritoriju pagastam.”
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā gatavoja 1931. gada 28. un 29. martam, un tā bija pirmā reize, kad pašvaldības vienlaikus izvēlēja visās 57 Latvijas pilsētas vienlaikus.
Acīmredzot arī Krāslavā problēmas galu galā atrisinājās. Tur uz 25 domnieku vietām kandidēja 185 pretendenti no 29 sarakstiem, turklāt septiņos sarakstos kandidēja pa vienai personai.
Avīzes rakstīja, ka Krāslavā, kur bija liels ebreju īpatsvars, laikam esot “visneiecietīgākie vēlētāji”, jo 29 saraksti uz 4283 pilsētiņas iedzīvotājiem bija Latvijas rekords.
