Mūsdienās redzamo Rīgas starptautiskās autoostas ēku Prāgas ielā uzbūvēja vēlāk. Kur autoosta atradās pirms tam? 5
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
1931. gada 2. septembrī. Rīgai vajag autoostu
Pirms 90 gadiem “Jaunākās Ziņas” vēstīja: “Publikai ļoti lielas neērtības, ka tālsatiksmes autobusu līniju galapunkti atrodas Blaumaņa ielā un Operas laukumā.
Pilsētas valde uzdeva būvnodaļai noskaidrot, vai nav iespējams visu tālsatiksmes autobusu galapunktus koncentrēt brīvā laukumā starp pilsētas kanālu un dzelzceļa dambi.”
30. gadu sākumā vairāku tālsatiksmes, tas ir, starppilsētu, autobusu maršrutu galapunkti bija meklējami vēl arī Merķeļa ielā un 13. janvāra ielā.
Doma, ka tos vajadzētu koncentrēt vienuviet, parādījās 20. gadu beigās, kad autobusu satiksmes tīkls Latvijā bija gana attīstījies, taču joprojām pārsvarā darbojās kā pasažieru piegādātājs lielākajām dzelzceļa stacijām, savstarpēji savienojot dažādus maršrutus.
Vienīgi Rīgas–Jelgavas līnijā notika sīva autobusu un vilcienu konkurence. 1927. gadā Latvijā pastāvēja 47 tālsatiksmes līnijas 1700 km kopgarumā un tās apkalpoja 84 autobusi.
Arī pilsētas satiksmes autobusiem, kuru centrālais galapunkts ilgus gadus atradās Rātslaukumā, 30. gados tur kļuva par šauru.
Sākumā par perspektīvu autoostas būves vietu uzskatīja Daugavmalu Grēcinieku ielas apkaimē.
Vēlāk parādījās idejas par teritoriju starp dzelzceļa uzbērumu un kanālu, iepretim Centrāltirgum, kur autoosta atrodas patlaban, kā arī laukumu otrpus uzbērumam, pretī Prokuratūras ēkai.
Galu galā izvēle krita uz pēdējo, un 1934.–1935. gadā tā kļuva par centrālo Rīgas un starppilsētu autobusu pulcēšanās vietu.
Situācija vēlreiz mainījās 1964. gadā, kad uzbūvēja arī mūsdienās redzamo Rīgas starptautiskās autoostas ēku Prāgas ielā.
