Vai tā bija samaksa par Baltiju? Miera līgums, kas mainīja vēsturi un izbeidza karu 44
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 300 gadiem Nīstadē (Nīštatē), tagadējās Somijas teritorijā, tika noslēgts miera līgums starp Krieviju un Zviedriju, kas izbeidza Lielo Ziemeļu karu.
Zviedrija par labu Krievijai atteicās no Ingrijas – reģiona ap mūsdienu Sanktpēterburgu, Vidzemes ar Rīgu, Igaunijas, Sāremā un Hījumā salām, kā arī Dienvidkarēlijas, taču paturēja Somiju, no kuras Krievija izveda savu karaspēku.
Papildus tam Pēteris I apņēmās izmaksāt zviedriem divus miljonus sudraba dālderu kā kompensāciju.
No līguma nav skaidri noprotams, par ko ievērojamā summa maksāta, tādēļ to traktē dažādi, tostarp mūsdienu Krievijas propagandas līmenī – ka tā esot samaksa “par Baltiju”, kas ir tikai patvarīgs apgalvojums, jo dālderi minēti punktā par karaspēka izvešanu no Somijas, nevis teritoriālajiem jaunieguvumiem.
Jebkurā gadījumā Nīštates miers nozīmēja, ka Vidzeme un Igaunija juridiski iekļaujas Krievijas sastāvā un “zviedru laikus’’ uz gandrīz 200 gadiem nomaina ‘’krievu laiki’’. Latviešu un igauņu zemnieku dzīvē tas neko īpašu nemainīja.
Viņu tiešie kungi vācbaltu muižniecība Vidzemē un Igaunijā arī pie jaunās varas līdz 19. gadsimta otrajai pusei saglabāja vēsturiskās privilēģijas un autonomiju – pašpārvaldi, finanšu un nodokļu sistēmu, luterānismu kā reliģiju un vācu valodu lietvedībā.
Lielais Ziemeļu karš mainīja spēku samēru Eiropā. Krievija kļuva par ietekmīgu impēriju, kamēr Zviedrijas karaļvalsts ietekmi zaudēja. Stokholmā gan vēl 100 gadus cerēja atgūt zaudēto, tostarp atkarot Vidzemi un Igauniju.
