Valsts tiesu instances pārplūdina sūdzības par pašvaldību vēlēšanām 0
Pirms 90 gadiem līdz ar plašajiem pavasara plūdiem Latvijas pilsētās un lauku apvidos valsts tiesu instances un Iekšlietu ministriju pārplūdināja arī dažādas sūdzības, kas saistījās ar 1931. gada 28. un 29. martā notikušajām pašvaldību vēlēšanām
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 90 gadiem līdz ar plašajiem pavasara plūdiem Latvijas pilsētās un lauku apvidos valsts tiesu instances un Iekšlietu ministriju pārplūdināja arī dažādas sūdzības, kas saistījās ar 1931. gada 28. un 29. martā notikušajām pašvaldību vēlēšanām – pirmajām, kas bija vienlaicīgi organizētas visās 57 Latvijas pilsētas.
Viena otru apsūdzēja konkurējošās partijas un “listes”, sūdzējās tie, kuru saraksti neatbilstības likumam dēļ nebija pielaisti pie kandidēšanas, tie, kas kandidēja un netika, un tā bezgala.
Piemēram, minētajā dienā Rīgas Apgabaltiesa pēc citu partiju prasības anulēja Rīgas domē no Strādnieku–zemnieku frakcijas ievēlētā, visai radikāli kreisi noskaņotā literāta un sabiedriskā darbinieka Linarda Laicena mandātu, jo saskaņā ar likumu “pašvaldībās nevar ievēlēt personas, kuras sodītas vai atrodas izmeklēšanā par noziegumiem, pēc kuriem draud sods, kas savienots ar tiesību un priekšrocību zaudēšanu”.
Likums gan nebija liedzis tādiem kā Laicens kandidēt. Vienlaikus tiesa anulēja Jūrmalas domē iekļuvušo sarakstu Nr. 11., no kura bija ievēlētas piecas personas – tās atzina par “nelikumīgi ievēlētām”.
Varēja vērot arī vēl otru parādību – izrādījās, ka jaunievēlētās domes jau pirmajās darbības dienās pieļauj pārkāpumus, tostarp likumā prasīto proporcionalitāti, veidojot valdes un komisijas.
Tā 1931. gada 28. aprīlī ar Iekšlietu ministrijas lēmumu anulēja visus Auces pilsētas jaunās domes pirmās sēdes lēmumus, jo pilsētas galva un tā vietnieki izrādījās noteikti bez balsu vairākuma.
Tikmēr Priekulē atcēla domes ievēlēto valdi, jo arī tā bija izveidota neatbilstoši balsošanas prasībām. Dažas dienas iepriekš tāds pats liktenis bija piemeklējis Strenču domes pirmās darba dienas rezultātu. Tur kreisais spārns, kam bija 8 mandāti, ignorēja 7 pilsonisko partiju deputātus un pievāca sev gandrīz visus amatus.
Iekšlietu ministrija attiecīgās sēdes rezultātus atcēla, par likumīgu atzīstot tikai kreisā domnieka Jāņa Rudzīša ievēlēšanu par domes priekšsēdētāju.
