Pirms 90 gadiem Pasaules ekonomiskās krīzes sekas arī Latvijā bija ielavījušās ikvienā dzīves jomā 2
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 90 gadiem Pasaules ekonomiskās krīzes sekas arī Latvijā bija ielavījušās ikvienā dzīves jomā un LU rektors Mārtiņš Bīmanis “Jaunākajām Ziņām” stāstīja: “Šoruden vispārējā saimnieciskā krīze skar arī universitātes dzīvi. Visur jāsašaurina izdevumi. Nevar pabeigt iesākto telpu izbūvi vecās ēkas sētā.
Jāatsakās no agrāk nodomātiem ārzemju ceļojumiem un ārzemju profesoru viesošanās Rīgā.
Arī studenti, kas patstāvīgi nepelna sev uzturu, jutīs trūkumu, jo viņu pabalstītāji arī būs spiesti sašaurināt izdevumus. Par nožēlošanu universitāte neko nevarēs darīt trūcīgo studentu materiālā stāvokļa uzlabošanai. Mācības naudas atsvabināšanai līdzekļu atvēlēts mazāk nekā iepriekšējos gados.
Varēja agrāk atsvabināt 25% no studentu skaita, tagad tikai 15%.
Arī stipendijām Kultūras fonds vairs nedod tik daudz līdzekļu, cik vajadzīgs.
Kristapa Morberga kapitāli vēl dod maz tieši stipendijām.” Tajā pašā laikā rudenī klāt nākušo studētgribētāju skaits bija lielāks, nekā sākumā paredzēja, – 1450, iepriekš nolemto 1175 vietā.
Rektors Bīmanis gan sūdzējās, ka aspiranti iestājeksāmenu sacerējumā vairījušies rakstīt par uzdoto tematu. Daudzi, īpaši nelatvieši, sacerējumā neizprotot vārda “pašapziņa” nozīmi un jaucot to ar “sirdsapziņu” un “apziņu”: “Jaunie ļaudis domrakstiem pārāk maz sagatavoti.”
