1933. gada 16. martā. Pirmais baseins peldēšanai 1
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 90 gadiem Latvijas labākie sporta peldētāji no biedrības ‘’Ķeizarmežs’’ pirmo reizi ieguva iespēju trenēties arī ziemas periodā – uzņēmējs Fricis Esvariņš, kuram Rīgā, Baznīcas ielā 18, piederēja 20. gadsimta pirmajos gadu desmitos populārā tā sauktā Krēgera dziedniecības iestāde un pirts, viņu rīcībā divas reizes nedēļā nodeva baseinu.
Pirts vajadzībām domātais baseins bija palielināts līdz izmēriem 4×7 metri. Par spīti niecīgajiem izmēriem, tas tomēr bija labāk nekā nekas, turklāt uzskatīja ka baseins ir gana labs, lai mācītu peldēt. “Jaunākās Ziņas” šajā sakarā atzīmēja: “Baseins izbūvēts ļoti glīti un atbilst visām higiēnas prasībām. Baseina mazo apmēru dēļ tas vairāk piemērots pirmai apmācībai, bet arī peldētāji – sportisti var ar labām sekmēm vingrināties stilā un sevišķi apgriezienos, kas līdz šim arvienu bijusi mūsu peldētāju vājā puse.
Pirmā treniņā bija ieradušies ne vien visi mūsu peldētāji – rekordisti: Jakimovičs, Gertners, Remi, Ukše, Jegorovs, bet arī kupls skaits jaunu peldētāju, ko ap sevi pulcējusi “Ķeizarmeža” peldētāju sekcija ar savu rosīgo vadītāju R. Žurginu priekšgalā.” Prese cildināja Krēgera pirts īpašnieka Esvariņa pretimnākšanu sportistiem, un arī sportisti bija priecīgi.
‘’Cik peldbaseina apstākļi atļaus, izvedīs peldētāju priekšsagatavošanos sezonas sākumam, piegriežot pienācīgu vērību stila izkopšanai, starta un apgriešanās treniņiem,’’ piebilda ‘’Jaunākās Ziņas’’. Ilgu laiku Krēgera pirts baseins bija lielākā segtā peldēšanas platība visā galvaspilsētā, līdz 50. gadu beigās un 60. gadu sākumā atklāja VEF un Daugavas sporta nama peldbaseinus. Tiesa, 1937. gadā 12 metru garš peldbaseins sāka darbu Daugavpils Vienības namā.
