Plūdu katastrofa Jēkabpilī: ledus noslaucīja Sakas salu, sagāza vairākas mājas, gāja bojā tūkstošiem lopu 3
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 40 gadiem Jēkabpilī Daugavas ledus iešanas laikā tika reģistrēts rekordaugsts ūdenslīmenis – 6,46 metri (pēc tā laika padomju preses ziņām pat deviņus metrus) virs normālā. Ledus sastrēgums izveidojās lejpus pilsētai Sakas salas rajonā.
Applūda Rīgas–Daugavpils šosejas posms, vairāk nekā 600 ēku un daudzas ielas Jēkabpilī. Ūdens sasniedza dzelzceļa uzbērumu.
Varasiestādes organizēja ap 800 cilvēku evakuāciju, bet ap 600 evakuējās paši.
Vietējie varas orgāni un apkaimes kolhozu vadība plūdiem it kā bija gatavojusies, taču daudz kas, tajā skaitā ledus spridzināšana ar padomju armijas aviācijas palīdzību, tika darīts bez situācijas analīzes.
Ledus noslaucīja Sakas salu, kur sagāza vairākas mājas, izpostīja putnu fermu līdz ar 20 tūkstošiem cāļu un “PSKP XXV kongresa” sovhoza fermu “Kronvaldi” Salas pagastā. Gāja bojā vairāk nekā 1000 govju. Stihija valdīja divas dienas.
Par laimi, gāja bojā tikai viens cilvēks. Ar ūdeņu aizskriešanu problēmas nebeidzās, jo plūdi pilsētā bija aizskalojuši atkritumu konteinerus, izskalojuši sausās tualetes. Ne tikai laukos radās problēmas ar dzeramo ūdeni un elektroapgādi.
Pastāvēja slimību izcelšanās draudi, tādēļ sanesu kaudzes ielās rekomendēja apstrādāt ar hlorkaļķi, kas bija jāpērk vietējās aptiekās.
Atkārtoti hlorēja akas.
Pat padomju prese, kas detaļās par notikušo neieslīga, atzina, ka Jēkabpilī “plūdu sekas samanāmas gandrīz vai uz soļa” un nodarītais posts ir liels. Cieta daudzi dzīvokļi.
To iemītnieki vēl rudenī velti pūlējās panākt, lai atbildīgās iestādes sāktu tos remontēt, vai vismaz iedalītu materiālus remontam. “Dzīvokļu saimniecības pārvalde nespēj izremontēt visas mājas tieši šogad,” skaidroja “Padomju Daugava”.
