Pirms 30 gadiem pie “atbrīvotāju” pieminekļa pulcējās tūkstoši interfrontistu. Kas Rubikam izraisīja lielāko niknumu? 1
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 30 gadiem, atzīmējot 46. gadadienu kopš “Padomju Latvijas galvaspilsētas atbrīvošanas no vācu fašistiskajiem iebrucējiem”, Pārdaugavā pie “atbrīvotāju” pieminekļa uz mītiņu pulcējās vairāki tūkstoši interfrontistu.
Uzstājās kompartijas Rīgas pilsētas komitejas 1. sekretārs Arnolds Klaucēns, PSRS Baltijas kara apgabala pārstāvis ģenerālis Filatovs, kā arī Latvijas kompartijas vadītājs un visas pret Latvijas valstiskuma atjaunošanu noskaņotās nometnes līderis Alfrēds Rubiks. Viņa runa bija iespaidīgākā.
“Tagad ne tikai atsevišķu sabiedrisko un sabiedriski politisko organizāciju līderi, bet jau veselu kustību dalībnieki savās programmās ierakstījuši aicinājumus atjaunot profašistisko kārtību, noslāpēt demokrātiju, atraut republiku no Padomju Savienības, bet iedzīvotājus sadalīt pilsoņos un cilvēkos bez pilsonības,” paziņoja Rubiks, nikni nosodot Vladimira Iļjiča Ļeņina pieminekļu demontēšanu Latvijas pilsētās un pārmetot Augstākajai Padomei (AP) “antidemokrātisku un prettautisku darbību”, ko tā veicot Latvijas Tautas frontes spiediena ietekmē.
Lielāko Rubika un promaskavisko interfrontistu niknumu bija radījis AP 3. oktobra lēmums 9. maijam – PSRS Uzvaras dienai pār Vāciju – un 7. novembrim – “1917. gada Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas” gadadienai – atņemt padomju gados mitoloģizēto svētku dienu statusu.
Tā bija “antidemokrātiska, prettautiska, pretpadomju” rīcība! Mītiņa laikā tika pieņemta draudīga rezolūcija, pieprasot AP atcelt attiecīgo likumu. Vienlaikus “visi, kas tic sociālistiskās idejas radošajam potenciālam”, 7. novembrī tika aicināti iziet “Vislatvijas darbaļaužu manifestācijā”.
