Latvijas meža īpašnieki tiks pie lietotnes, kas palīdzēs prognozēt vēja bojājumus 0
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Līdz gada beigām meža īpašnieki tiks pie lietotnes, kas palīdzēs prognozēt vēja bojājumus.
Vētras Latvijā būšot aizvien biežākas, turklāt agros rudeņos, kad augsne vēl nav sasalusi, kas savukārt palielina iespēju vējam kokus pārlauzt vai izgāzt ar saknēm.
Ko īpašnieks var darīt, lai saglābtu mežu un postījumi būtu iespējami mazāki?
Šis bija galvenais temats, par ko spriests nupat notikušajā zinību dienā Meža pētīšanas stacijas zinātnes komunikāciju centrā “Mežmāja” Talsu novada Šķēdē.
Klātesošie – krietns pulciņš Latvijas Meža īpašnieku biedrības pārstāvju, galvenā gida lomā – viens no zinošākajiem jomas ekspertiem, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Dr. silv. Āris Jansons.
Saglābt mežu laikus
Vētras Latvijā nav nekas jauns, tomēr pēdējos gados pieredzēti tādi pūtieni, pēc kuriem meža īpašnieks var vien noplātīt rokas. Tas attiecas uz tā dēvētajām tornado jeb lokālām negaisa vētrām. Tad brāzmas ir tik lielas, ka iepriekš neko nevar iespēt – kad tāda nāk pāri, jācer vienīgi uz veiksmi.
Turpretī ciklonu vētras, kas skar lielāku platību un ir ilgākas, parasti nav ar tik ekstrēmiem vēja ātrumiem, un te nu gan risku mazināšanai īpašnieks ar savu saimniecisko darbību jau laikus var ko darīt. Jārēķinās, ka vēja postošā ietekme uz mežaudzēm būs arvien lielāka, prognozē Ā. Jansons un uzskaita iemeslus.
“Pirmkārt, mainās klimats un tam līdzi arī ciklonu trajektorijas, tādēļ vētras būs arvien biežāk.
Otrkārt – sala trūkums. Agrāk vētras vairāk trāpīja ziemās, kad koks iesalis un turējās labi. Taču tagad sals ir reti, koks nav “noenkurojies” augsnē, un vējam to izgāzt vieglāk.
Trešais iemesls ir tas, ka rudeņi ir arvien vēlāki un vētras trāpa, kad lapu kokiem vēl lapas klāt. Turklāt izmaiņas ir tik straujas, ka iepriekšējā pieredze vairs nestrādā. Sak, pārgāja vētra, un ar tiem stiprākajiem kokiem, kas palika pāri, viss būs kārtībā.
Bet atnāk nākamā vētra un izgāž atlikušo mežu. Tātad pa vecam neko lāgā nevar prognozēt,” tā Ā. Jansons.
Viņš arī atgādināja, ka jebkurš koks zināmu slodzi iztur un tad vai nu nolūst, vai izgāžas ar visām saknēm. Lai varētu prognozēt vētru ietekmes un saprast, kā rīkoties, lai šo ietekmi mazinātu, svarīgi precīzi zināt, kādas slodzes koki var izturēt.
“Kāpjam kokā, piesienam trosi ar dinanometru un tad koku velkam, imitējot vēja slodzi. Pie viena mērām leņķi, kādā rodas deformācija un kad koks pavisam apgāžas vai nolūst.”
Somu modelis nestrādā
Vēja bojājumu jeb koku noturības modelēšana nav jauna lieta, par to empīriskus pētījumus Eiropā jau veikuši somi. Tādēļ jautājums – kāpēc jāizgudro ritenis, vai nevarētu vienkārši pamācīties no kaimiņiem? Izrādās, ka nevar vis, un te atkal vairāki iemesli.
“Pietrūkst vairākas lietas. Nav pētīti kūdras augsnēs augošie koki, kas aktuāli tieši mūsu apstākļiem. Tāpat nav pētīti koki augumā virs 24 metriem. Somiem tādu nav, viņu priedes ir īsākas nekā mūsējās. Turklāt nav arī datu par bērzu noturību. Somi savā modelēšanā izmantojuši tikai astoņus bērzus, kas ir par maz precizitātes nodrošināšanai. Tā ka vajag pašiem savus datus,” norādīja zinātnieks.
Priekšnesums meža vidū
Teorija ir viens, bet prakse – kas cits, tādēļ klātesošajiem tika demonstrēts “priekšnesums”, ko daudzi vīri redzēja pirmoreiz. Proti, kārtīgai 33,6 m augstai priedei tika nogāzta vispirms galotne, kam sekoja arī pats koks.
Pirms tam, saprotams, veikta kokaudzes uzmērīšana, vainaga apkārtmērs arī nomērīts, izvēlēts enkura punkts, gāšanas ceļš utt.
“Priedes galotne tiek nozāģēta vienu metru virs puskoka. Gāšana pa daļām vajadzīga, lai mērītu koka noturību bez papildu gravitācijas un vēja plūsmas ietekmes. Pēc tam galotnes biomasu nosvērsim un matemātiski pieliksim klāt stumbram,” skaidroja Ā. Jansons.
Viņš arī akcentēja, ka vēja bojājumu prognozēšanas modelī svarīgi vairāki parametri – vēja sadalījums, augsne, koka suga, caurmērs, augstums, biezums, kā arī trupes un citu bojājumu ietekme. To visu saliekot kopā un izveidojot sistēmu, var izrēķināt vēja bojājumu varbūtību – ar kādu vēja ātrumu audzei “varētu būt lielas ziepes”.
Taujāts, kad īpašnieks beidzot tiks pie šādas lietotnes savā tālrunī vai datorā, pētnieks teica, ka jāpaciešas pavisam nedaudz.
“Šo darbu veicam jau kādu laiku vairākos projektos par dažādām koku sugām. Pa dienu varam kādus divus kokus šādi izpētīt, tā ka tas aizņem laiku. Bet esam tikuši tiktāl, ka ir pirmās vienādojumu versijas. Īpašnieks varēs pats modelēt situāciju, kā būs, ja, piemēram, blakus riskantajai audzei veidos kailcirti, un kāda tam būs ietekme. Varēs izrēķināt vēja bojājumu risku un tad saņemt ieteikumu, kā to mazināt. Pirmā versija līdz Ziemassvētkiem noteikti būs,” rezumēja “Silavas” pārstāvis.
