Degvielas krīze Latvijā: dīzelis un benzīns apmaiņā pret mikroautobusiem, mēbelēm, konfektēm 1
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 30 gadiem Latvijā gan valdības līmenī, gan presē atskārta, ka sācies ekonomiskais karš ar Krieviju – tā nepildīja līgumos atrunāto piegāžu saistības, vilcināja sarunas par attiecību nokārtošanu pēc Baltijas valstu aiziešanas no PSRS un izmantoja Baltijas atkarību no energoresursiem kā instrumentu.
Enerģētiskā krīze, sākusies jau iepriekš, kļuva par redzamāko šī procesa daļu.
Brīvais tirgus vēl tikai veidojās un faktiski degvielas 1991. – PSRS sabrukuma – gadā vairāk vai mazāk trūka visā agonējošajā valstī. Salīdzinot ar valsts noteikto, degvielas cena tirgū bija teju desmitreiz augstāka.
Dīzeli un benzīnu nācās meklēt pārsvarā ārpus republikas un pirkt par līgumcenām vai barterā – apmaiņā pret mikroautobusiem “Latvija”, mēbelēm, “Laimas” konfektēm un tā tālāk.
Nebija noslēpums, ka lauku rajonos vieglākais piegāžu avots bija PSRS karaspēka daļas, kur virsnieki piekopa savu biznesu.
Pēc cenu brīvlaišanas novembrī apgādes jautājums praktiski pilnībā kļuva par pašu apgādājamo problēmu. Decembrī daudzviet, īpaši rajonos, benzīna tik tikko pietika ātrās palīdzības, pārtikas piegāžu autotransportam un minimālas autobusu satiksmes uzturēšanai.
Jau rudenī degvielas trūka kuģiem un bija jāatceļ avioreisi. Tā kā termoelektrostacijām vajadzēja mazutu un dabasgāzi, iezīmējās arī krīze elektroapgādē.
Situācija gada beigās tika raksturota kā “grūta, bet ne traģiska”.
Krīze beidzās tikai 1992. gada janvārī, kad mēneša sākumā Krievija piekrita Latvijai piešķirt degvielu apmaiņā pret savas armijas daļu apgādi.
