“Latvieši savā zemē var kļūt par minoritāti.” Latvijas ceļš uz ANO pirms 30 gadiem 25
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
1991. gada 3. septembrī. Baltija ceļā uz ANO
Pirms 30 gadiem Lielbritānijas un Francijas pastāvīgie pārstāvji Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) iesniedza šīs visaptverošās institūcijas ģenerālsekretāram Havjeram Peresam de Kueljaram Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstu vadības oficiālos lūgumus uzņemt tās ANO.
Pēc augusta puča izgāšanās sasniegtā reālā neatkarība un starptautiskā atzīšana beidzot baltiešiem ļāva atgriezties starptautiskajās institūcijās un organizācijās, no kurām ANO atradās centrālajā vietā.
Saskaņā ar procedūru par jauno dalībnieku ANO Drošības padome lēma 12. septembrī. Balsojuma nebija, jo pašsaprotami pozitīvais lēmums tika pieņemts, balstoties konsensusā.
Padome sniedza rekomendācijas Ģenerālajai Asamblejai, kuras plenārsēdes laikā 17. septembrī arī notika oficiālā uzņemšana.
Minētajā dienā ANO tribīnē ar uzrunām kāpa Baltijas valstu vadītāji un pie ANO mītnes Ņujorkā dažas dienas iepriekš uzstādītajos mastos tika uzvilkti Latvijas, Lietuvas un Igaunijas karogi.
Latvijas vārdā ANO Ģenerālajā Asamblejā, ārlietu ministram Jānim Jurkānam asistējot, runāja Augstākās Padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.
Viņš uzsvēra, ka Baltijas valstu uzņemšana nozīmē taisnīguma triumfu, atgādināja, ka baltiešu neatkarība tika laupīta Otrā pasaules kara laikā, un skāra arī tobrīd ļoti aktuālo pilsonības jautājumu: “Iepriekšējā režīma rusifikācijas politikas rezultātā latvieši savā zemē var kļūt par minoritāti.”
Jāatzīmē, ka vienā dienā ar Baltijas valstīm ANO tika uzņemtas Dienvidkoreja un Ziemeļkoreja, Mikronēzijas federācija un Maršala salu republika.
