1993. gada 10. marts. “Reņģu karš” – igauņi atņem Latvijas zvejniekiem zvejas vietas pie Roņu salas 10
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 30 gadiem Igaunijas parlaments Rīgikogu pieņēma “Jūras akvatorija robežu likumu”, vienpusēji nosakot Igaunijas jūras robežas Rīgas līcī un atņemot Latvijas zvejniekiem ierastās bagātīgās reņģu zvejas vietas pie Roņu salas. Tā aizsākās tā sauktie Igaunijas un Latvijas reņģu kari, jo lēmums bija pretrunā starptautiskajām tiesībām, kuras liedz robežas nospraust vienpusēji. Kas šodien varbūt skan kuriozi, toreiz bija ļoti nopietni. Latviešu zvejnieki zaudēja 3/4 iecienīto zvejas vietu pie Roņu salas.
Igauņi robežu nosprauda pēc starptautiskajā praksē ierastā pieņēmuma par 12 jūras jūdžu (22,4 km) attālumu no sauszemes, taču mazajā Rīgas līcī tas bija nepieņemami Latvijai. Situāciju sarežģīja apstāklis, ka bija runa par vēsturiskām zvejas vietām, kur abu zemju zvejnieki reņģes zvejoja simtgadēm, turklāt pirms Otrā pasaules kara Latvijas–Igaunijas jūras robeža nosprausta netika. Latviešu zvejnieki patvarīgo robežlīniju ignorēja. Igauņi sašuta un sūtīja patruļkuģus, vairākkārt aizturot un izraidot latviešu zvejnieku kuģus.
Nācās iejaukties diplomātiem Rīgā un Tallinā, jo laikā, kad nesen neatkarību atguvušās kaimiņvalstis nākotnē cerēja uz uzņemšanu Eiropas Savienībā, ķīviņš bija neglaimojošs, turklāt bojāja Igaunijas un Latvijas attiecības. Igaunijas mediji apgalvoja, ka latvieši izķēruši zivis savos ūdeņos un nu kārojot pēc Igaunijas zivīm, kamēr latviešu zvejnieki aizrādīja, ka tā nav un tie vienkārši zvejo turpat, kur viņu tēvi un vectēvi.
Tajā pašā laikā Latvijas diplomātu piedāvājumu pasludināt Rīgas līci un Irbes šaurumu par kopīgu vēsturisko līci, kopīgi to apsaimniekojot un nosakot tā sauktās teritoriālās jūras ar zvejas tiesībām, Tallina noraidīja. Pēc ilgām un grūtām sarunām abas puses vienojās par kompromisu. Latvijas–Igaunijas jūras robežas līgumu parakstīja 1996. gada 12. jūlijā Tallinā. Kā teikts dokumentā, tas noslēgts, “vēloties veicināt vispārējo stabilitāti Baltijas jūras reģionā un īpaši stabilitāti delimitācijas rajonā, paturot prātā pušu tradicionālo sadarbību Rīgas līcī, Irbes šaurumā un Baltijas jūrā”.
