1998. gada 2. aprīlī. Savādie sprādzieni Rīgā 1
Pirms 20 gadiem Rīgā notika savādu sprādzienu virkne, kuru Latvijas drošības institūcijas attiecināja uz personām vai organizētām grupām, saistītām ar Krieviju. To mērķis – diskreditēt Latviju.
Vispirms agrā rītā eksplodēja spridzeklis pie sinagogas Vecrīgā. Cilvēki sprādzienā necieta, taču tika bojāta sinagogas ēka, izsisti logi namiem Peitavas ielā un tuvējā skolā.
Sinagogu jau reiz spridzināja 1995. gada maijā un arī toreiz vainīgos neatrada. Šoreiz premjers Guntars Krasts lūdza palīdzību ASV FIB un saņēma pozitīvu atbildi, tomēr šajā lietā aizdomās turēto Krievijas pilsoni aizturēja tikai 2001. gadā.
Visai drīz pēc sprādziena pie sinagogas valdība no amata atbrīvoja Valsts policijas priekšnieku ģenerāli Aldi Lieljuksi. Viņu apvainoja iekšlietu ministra rīkojuma neizpildīšanā par novērošanas kameru ierīkošanu pie ebreju dievnama.
Policijas ģenerālim arī pārmeta, ka viņš nav pietiekami profesionāli veicis dienesta pienākumus, lai likvidētu kriminogēno spriedzi un paaugstinātu sabiedriskās kārtības līmeni.
Tikmēr dažas dienas vēlāk, 6. aprīlī 30 metrus no Krievijas vēstniecības ēkas notika nākamais sprādziens, kurā sabojāja vēstniecībai piederošas automašīnas.
Bija sprāgusi militāra kājnieku mīna. Vainīgos neatrada.
Notikušais izskatījās pēc viena plāna atsevišķām daļām.
