Pēc postošās katastrofas Nepālā eksperti ceļ trauksmi: šādas vietas ir arī citur pasaulē 0
26. augustā Nepālas un Tibetas pierobežā notikusī katastrofa parādīja, cik postošs var būt ledāja sabrukums. Ledus, akmeņu, dubļu un ūdens masa ar milzīgu ātrumu gāzās lejup pa kalnu ieleju, izraisot postošus plūdus.
Līdz septembra beigām par bojāgājušiem atzīti vismaz 1450 cilvēku, bet vairāk nekā 6000 joprojām tiek uzskatīti par pazudušiem.
Taču Himalaji nav vienīgā vieta, par kuru satraucas zinātnieki. Eksperti norāda, ka ledāju atkāpšanās un kalnu nogāžu nestabilitāte var radīt bīstamas situācijas arī citviet pasaulē, tā “Live Science” sacījis Oregonas Universitātes profesors un Ledāju laboratorijas direktors Marks Kerijs.
Kas īsti notika Nepālā?
Katastrofas sākumā no kalna nogāzes atdalījās milzīga klints un ledāja masas daļa. Tā aptuveni 2000 metru augstumā nogāzās lejup uz Lhende upi, sasniedzot ātrumu ap 150 metriem sekundē.
Ledus, akmeņi un ūdens tālāk ar milzīgu spēku traucās pa upes ieleju, pa ceļam savācot arvien vairāk ūdens un nogruvumu materiāla.
Katastrofas spēku vēl lielāku padarīja vairāku apstākļu kombinācija – milzīgais nogruvuma apjoms, lielais ūdens daudzums, straumes ātrums un tas, ka plūdu ceļā atradās apdzīvotas vietas un svarīga infrastruktūra. Turklāt cilvēkiem bija ļoti maz laika reaģēt.
