Politikā “kapitālo remontu” var negaidīt. Vai Levits būs prezidents, kas notiks 9.maijā? 25
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Apskatot savas pirms gada izteiktās prognozes par Latvijas iekšpolitiku, kurā liela daļa veltīta tolaik vēl tikai gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, redzu, ka diezgan precīzi iezīmētas gaidāmās tendences – tas, ka Kariņa valdība nostrādās līdz vēlēšanām, bet no koalīcijas partijām sāpīgs pēcvēlēšanu rīts gaidāms “Konservatīvajiem” (tolaik vēl JKP) un “Attīstībai/Par”, savukārt “Jaunajai Vienotībai” un Nacionālajai apvienībai pat varētu kaut kas nākt klāt (NA gan tikai saglabāja pozīcijas).
Tāpat prognozēju Latvijas Reģionu apvienības atgriešanos Saeimā (kā tagad zinām – tas notika kopā ar citiem sabiedrotajiem zem “Apvienotā saraksta” zīmola) un ka tā kopā ar “JV” un NA varētu veidot jauno koalīciju. Taču neko nerakstīju par “Saskaņas” krahu un to, ka par galveno politisko tēmu kļūs karš Ukrainā, kas pilnībā izkonkurēs kovida tēmu.
? Vai Egils Levits atkārtoti tiks ievēlēts par Valsts prezidentu?
Lai gan pats Levits nav skaidri pateicis, vai vēlas palikt prezidenta amatā, viss liecina, ka viņš uz to cer, tikai šaubās, vai pietiks balsu.
Visticamāk, Levits var rēķināties ar “Jaunās Vienotības” 26 deputātu balsīm (ņemot vērā ilgstošo atbalstu Kariņam kā valdības vadītājam) un Nacionālās apvienības 13 balsīm (prezidents ir nācis klajā ar vairākām ierosmēm latviskuma stiprināšanai).
Pavisam noteikti par viņu nebalsos “Stabilitātei”, “Latvija pirmajā vietā” un arī Zaļo un zemnieku savienība. Paliek divas frakcijas, kuras Levitam pa šo laiku jācenšas pielabināt – “Apvienotais saraksts” un/vai “Progresīvie”.
Lai gan abi politiskie spēki iepriekš pauduši, ka varētu virzīt savus kandidātus (piemēram, “Progresīvajiem” tā varētu būt bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova), jāatceras, ka prezidenta ievēlēšana Saeimā parasti prasa vairākas kārtas un, kad daži kandidāti jau izstājušies no spēles, mēdz notikt dažādas vienošanās. Tas var nosliekt iznākumu par labu Levita atkārtotai ievēlēšanai.
? Vai koalīcija piedzīvos izmaiņas?
Lai gan iepriekšējai Krišjāņa Kariņa valdībai netika paredzēts ilgs mūžs, tā uzstādīja rekordu, nostrādājot visus četrus gadus. Partnerus saistīja gan krīzes laiks, gan tas, ka nekādas citas kombinācijas īsti nebija iespējamas.
Tagad manevru iespējas it kā lielākas, taču jāatceras NA “sarkanās līnijas” pret “Progresīvajiem”, tāpat pašlaik grūti iedomāties politiskus darījumus ar ZZS (lasi, Lembergu), par Šleseru un Rosļikovu nemaz nerunājot. Tāpēc, ja šogad arī notiks kādas izmaiņas koalīcijā, tad drīzāk tādas, ko mūsu politiskajā žargonā sauc par “kosmētisko remontu”, ne kas lielāks.
? Vai valdībā parādīsies ministru biedri?
Koalīcija panāca likuma izmaiņas, lai šādu jaunu amatu ieviestu, taču neviens ministra biedrs valdības sastāvā tā arī nav parādījies. Turklāt izskatās, ka neviens to pašlaik arī ļoti nekāro un arī jēdzīga pamatojuma tam nav. Prognoze – iespējams, ka ideja pagaidām tiks ielikta atvilktnē, lai to izvilktu kādā citā laikā.
? Kas notiks 9. maijā?
“Okupekļa” Pārdaugavā nav, taču jau skanējuši brīdinājumi, ka tas neatturēšot 9. maija svinētājus īstenot savas aktivitātes citā veidā. Tomēr jāņem vērā, ka ikgadējās “uzvarētāju” dzīres pie Pārdaugavas staba bija gadiem mērķtiecīgi veidots un labi finansēts rituāls.
Visādas spontānas aktivitātes ne tuvu nav spējīgas sasniegt tādu mērogu. Prognoze – šogad 9. maijs būs mierīgāks nekā visus iepriekšējos gadus.
