Desmit svešie, mums nevēlamie ienācēji Latvijas dabā 10
Zināmākais – Sosnovska latvānis
Dzimtene Austrumāzija. Ievests Latvijā ar balasta ūdeņiem. Mīt jūras piekrastē, upju grīvās, piejūras ezeros (Ķīšezerā u. c.). Visēdājs, pārtikā izmanto augus, bet ievērojamā skaitā ikrus, zivis, gliemjus, dēles u. c. Negatīvi ietekmē zivju resursus. Nav ienaidnieku, iznēsā slimības.
Visēdājs rotans
Neliela zivs, dzimtene Tālie Austrumi. Plēsīgs, ēd pilnīgi visu, ko var noķert un iebāzt mutē. Tajā skaitā: zivju ikrus, mazuļus, vardulēnus, dažādus kāpurus u. c. Pārcieš piesārņojumu, skābekļa trūkumu, ūdens izžūšanu u. c. nelabvēlīgus dabas apstākļus. Latvijā visbiežāk sastop Latgales pusē.
Spānijas kailgliemezis
Dzimtene Vidusjūras reģions. 20. gs. beigās sāka areāla paplašināšanu un ekspansiju uz ziemeļiem. 1990. gadā sasniedza Vāciju, tad tālāk uz Latviju, tagad konstatēts arī Skandināvijas valstīs. Pārtiek no vietējām gliemežu sugām, kas nav tik spēcīgas, un no augu valsts barības. Ātri vairojas. Lielais pēcnācēju skaits, kas nav kontrolējams, ir draudīgs lauksaimniecībai.
Zirgkastaņu raibkode
Zinām baiso kartupeļu lapgrauzi jeb tā saukto “Kolorādo vaboli”, taču tikpat strauji izplatās zirgkastaņu raibkode – sīciņš (līdz 5 mm garš) naktstauriņš, kas vasarā “nobrūnina” zirgkastaņu lapas.
Sarkanausu bruņurupucis
Dzimtene ASV, spēj dzīvot Latvijas apstākļos, labi pārziemo, aug, bet pagaidām nav konstatēts vairošanās process. Dzīvo purva bruņurupucim piemērotās vietās, tādējādi izstumjot to no dabiskās vides. Rīgas zoodārzs 2010. gadā izveidoja patversmi šiem bruņurupučiem, kur saimnieki var tos nodot.
