Foto – LETA

Biedējoši gudrie putni. Dažas jaunākās atziņas par vārnām 7

Jau sen bija zināms, ka bieži vien lielu ķērkšanas traci sarīkot spējīgās vārnas patiesībā ir ne tikai vieni no saprātīgākajiem un gudrākajiem putniem, bet pat vispār vieni no attīstītākajiem dzīvniekiem. Žurnāls “Planētas Noslēpumi” piedāvā dažas jaunākās atziņas par pārsteidzošajām vārnu īpašībām un spējām.

Vārnām piemīt apzināti žesti

KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Markus Riva Havaju salās nofotografējas džungļos, bet attēlā visa uzmanība pievērsta viņa kājām 26
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Priecājos, ka vairs nebiju valdībā tajā brīdī.” Pūce par vienu no dumjākajiem valdības lēmumiem 44
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Valsts prezidents otro “AstraZeneca” vakcīnas pret Covid-19 devu 15.aprīlī nesaņems 61
20 stundas
Lasīt citas ziņas

Izrādās, lai pievērstu sugas brāļu uzmanību, vārnas demonstrē žestus, kas cilvēka izpratnē jēdzieniski atbilst “paskaties šurp” vai “pievērsies man”. Vēloties pievērst uzmanību, vārna citai demonstrē savā knābī nelielus priekšmetus. Parasti tie ir čiekuriņi, akmeņi, zariņi un vilna, proti, to, ko viegli atrast sev tiešā tuvumā. Tādas darbības parasti izraisa “uzrunātā” putna pagriešanos uz signalizētāja pusi, kam seko atbilstoša savstarpējas mijiedarbības izpausme. Lielāko tiesu šie vārnu žesti vērsti uz pretēja dzimuma sugas brāļiem, sak, lai pārliecinātos, ka tie tās pirmās patiešām pamanījuši.

Pētnieki spriež: esot maz iespējams, ka viena vārna būtu vēlējusies otrai vienkārši parādīt konkrēto knābī satverto priekšmetu. Kaut vai tāpēc, ka attiecīgie priekšmeti parasti ne ar ko neatšķiras no turpat esošajiem neskaitāmajiem līdzīgajiem. Visi šim nolūkam izmantotie priekšmeti nebija barība. Noraidīta arī versiju par to, ka tas varētu būt savdabīgs piedāvājums novīt ligzdu, jo šādu žestu uzrādījušas dažādu vecumu vārnas, tostarp arī pavisam jaunas, kā arī ārpus vairošanās sezonas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šī taktika ir ļoti līdzīga tai, kādu izvēlas mazi bērni, gribēdami pievērst savu vienaudžu uzmanību rotaļu laukumā: viņi ņem rokās mantiņas un paceļ tās augšup vai arī pastiepj tuvākā kaimiņa virzienā. Pētnieki šādus žestus uzskata par vienu no valodas pamatiem. Un, lai arī vārnas, šķiet, pirmajā mirklī patiešām it kā interesējas par pašiem priekšmetiem, rezultātā tomēr allaž nodibina kontaktu ar tiem sugas brāļiem, kuri kaut ko turējuši savā knābī. Šāda rīcība vārnām palīdz iespējami labāk novērtēt potenciālo partneru interesi par sevi vai arī nostiprināt jau esošās saites.


Vārnas atceras labos un sliktos draugus

Savus konkrētos sugas brāļus vārnas spēj atcerēties vismaz trīs gadus. Turklāt runa nav tikai par ārējo izskatu vai “balsi”, bet arī par savulaik nodibināto savstarpējo attiecību raksturu. Pētnieki konstatējuši, ka pat pēc salīdzinoši ilgas nošķirtības ar pazīstamu vārnu cita vārna to nekavējoties atpazīs un atsauksies vai reaģēs uz tās uzrašanos atbilstoši agrāk izveidotajām attiecībām. Novērots, ka atsaukšanās uz paziņas aicinājumu vārnām allaž izskan citādi nekā tad, ja uzrodas kāds cits, pilnībā nepazīstams lidonis.

Atsaucoties jau pazīstama sugas brāļa sveicienam, vārnas parasti palielina savu saucienu (ķērcienu) skaitu, turklāt tās vārnas, kas savulaik bijusi ienaidnieks, virzienā aizlido tonāli rupjāki un zemāki saucieni. Tas kalpo kā sava veida brīdinājums, jo līdzīgas, tikai vēl krietni zemākas skaņas vārna nosūta jebkura nepazīstamā virzienā.

Jāpiebilst, šāds efekts agrāk novērots arī citiem dzīvniekiem. Katrā ziņā zems balss tembrs rada ilūziju par krietni vien lielāku fizisko ķermeni, tādējādi padarot tā “autoru” draudīgāku.

Vārnas prot apzināti nogaidīt

Spēju pirms lēmuma pieņemšanas ieturēt pailgu pauzi, turklāt apstākļos, kad šāda nogaidīšana var dot gluži taustāmu labumu, pētnieki iepriekš bija novērojušo tikai cilvēkam un dažām pērtiķu sugām. Tagad noskaidrots, ka tāda piemīt arī vārnām. Pētījumā izmantotas divpadsmit divu sugu vārnas: sešas parastās vārnas jeb ‘Corvus corax’ un sešas melnās vārnas jeb ‘Corvus corone’, dažāda vecuma gan mātītes, gan tēviņi.

Apmaiņas laikā pētnieki turēja katrā rokā kādu no balvām – viena bija vairāk, savukārt otra mazāk pievilcīga katram konkrētajam putnam. Pētnieki iepriekš bija uzmanīgi izpētījuši katra īpatņa individuālo gaumi. Vienu daļu garduma cilvēks turēja aizvērtā plaukstā, bet otru piedāvāja uz atvērtas delnas. Vārna ņēma atklāto cienastu, bet cilvēks pēc nelielas pauzes piedāvāja veikt apmaiņu. Ja vārna neapēda pirmo cienastu, tā drīkstēja to atdot atpakaļ eksperimentētājiem un maiņā saņemt to, kas bija aizvērtajā plaukstā. Galvenais – šo paužu ilgums dažādos piegājienos mainījās haotiski, no 0 līdz 320 sekundēm.

Izrādījās, vārnas ir pilnā mērā spējīgas sevi iegrožot, neuzklūpot jau pirmajam cienastam, bet gan paglabāt to (daži īpatņi to vienkārši nolika zemē sev priekšā), lai pēc krietni vien nogurdinošas gaidīšanas to apmainītu pret vēlamāku gardumu. Pirms šā eksperimenta pētnieki bija pieņēmuši, ka tādā testā labāku cienastu varētu pagaidīt dažas sekundes, taču realitātē izrādījās, ka vārnas spēj gaidīt arī vairākas minūtes. Un, kaut arī trika sekmīgums samazinājās atkarībā no gaidīšanai atvēlamā laika, proti, putnu pacietība pamazām izplēnēja, mēģinājumu statistika apliecināja, ka vārnas spēj iziet šo testu faktiski vienādā līmenī ar primātiem.

Vārnas prot lasīt simbolus

Kādā citā eksperimentā pētnieki noskaidroja, ka vārnas lieliski saprot – priekšmeti var būt lielāki un mazāki, un šie putni spēj veikt ne īpaši sarežģītu novērojamo objektu uzskaiti. Pētnieki iepriekš apmācīja eksperimentā izmantojamās vārnas no diviem aizvērtiem tilpumiem izvēlēties to, uz kura bija atzīmēts liels skaitlis, ko veidoja vairāku simbolu kombinācija. Savukārt kontrolei – marķējuma bezskaitļu variantus (dažādas formas, aizkrāsoti laukumi, dažādas simbolu krāsas). Analoģiska skaitļu iegaumēšana (piemēram, divu dažāda lieluma trijstūru grupu veidā) no putniem prasīja gluži noteiktu primitīvu uzskaites formu, proti, spēju savstarpēji salīdzināt vizuālo stimulu skaitļus. Pareiza atbilde nozīmēja barību, nepareiza – tukšu kārbiņu.

Vārnas guva sekmes 70–90% mēģinājumu. Pēc sākotnējās apmācīšanas ar divu simbolu piemēru pret pieciem vārnas sekmīgi atšķīra divu konteineru atšķirības: skaitļi 3 pret 5, 4 pret 5, 5 pret 6, 5 pret 7 un 5 pret 8. Atsevišķi testi apliecināja, ka eksperimentā iesaistīto vārnu izvēli praktiski neietekmē ne simbolu izkārtojums uz konteinera vāka, ne pašu simbolu īpatnības (forma, krāsa, izmērs), bet svarīgākais izrādījies tieši zīmju skaits. Iemācījušās no treniņiem pazīstamo simbolu (kvadrātiņi, trijstūri) skaita salīdzināšanu, vārnas ļoti viegli pārcēla šo pieredzi uz nepazīstamiem simboliem (piemēram, krūzītēm).

Pētnieki atzīmējuši, ka tāda abstrahēšanas un salīdzinoši primitīvas uzskaites spēja iepriekš novērota arī pērtiķiem, vistām, zivīm un bitēm. Turklāt šo sugu pārstāvji uzrādījuši arī spēju vizuāli salīdzināt gan gluži nelielus skaitļus (piemēram, 3 pret 4), gan arī krietni vien lielus (piemēram, 15 pret 25 un pat 200 pret 150). Bet dažiem dzīvniekiem izdevies ne tikai salīdzināt priekšmetu skaitu, bet arī, kā mēdz teikt, “uz aci” tos saskaitīt vai pat atņemt. Tas viss liecinot par kādu vienotību un pietiekami dziļām evolucionārajām saknēm, kas uz tādas uzskaites pamata vieno cilvēkus un dzīvniekus. Šajā gadījumā tātad cilvēkus un vārnas.


Vārnas saprot spoguli

Vārnas tostarp ieskaitītas arī tajā sugu “elites” grupā, kas spēj izsvērt no spoguļa saņemto vizuālo informāciju, proti – ar tā palīdzību atrast noslēptu barību. Par jaunā pietiekami augstā intelekta apliecinātājiem kļuvušas jaunkaledoniešu vārnas ‘Corvus moneduloides’, kas jau iepriekš daudzkārt piesaistījušas zinātnieku ievērību ar savu pārsteidzošo apķērību un spēju mācīties gan laboratorijas, gan brīvas dabas apstākļos.

Pētnieki bija sagūstījuši desmit mežonīgus šīs sugas putnus un ievietoja krātiņā, lai nofilmētu to uzvedību spoguļa priekšā. Visas šīs vārnas uzrādīja spēju izmantot spogulī redzamo, lai uzmeklētu no tiešā skatiena apslēptus gaļas gabaliņus. Bet visinteresantākais esot tas, ka vārnas šo spēju apguvušas negaidīti ātri, teju vai ar pirmo piegājienu. Turklāt analoģiskā testā, tikai iztiekot bez spoguļvirsmām, vārnas paslēpto gaļu neatrada, kas nozīmē to, ka iepriekšējā situācijā tās patiešām gaļu atrada atbilstoši vizuālajai spoguļinformācijai, nevis smaržai.

Jāpiebilst, šajā ziņā vārnas ir ļoti līdzīgas cūkām. Tiesa, tajā pašā laikā putni nevarēja spoguļattēlā atpazīt paši sevi – visas vārnas uz to reaģēja kā uz pilnībā citu putnu: meklēja to aiz spoguļa, uzbruka tam, sacēla asti un tamlīdzīgi. Pētnieki to skaidro tā: parasti dzīvniekiem spoguļa priekšā jāuzturas pietiekami ilgi, pirms tie sāk aptvert, ka atspoguļojumā redz paši sevi. Testa variantā ar vertikālu spoguli tik tikko sagūstītās jaunkaledoniešu vārnas nespēja apjēgt, ka spogulī redz sevi. Iespējams, tām vienkārši pietrūka laika, lai pamatīgāk izpētītu spoguļa piedāvāto efektu.

Vēl pētnieki uzsver, ka lielākā daļa dzīvnieku, kuri sekmīgi izpildījuši testu ar spoguli (piemēram – ziloņi un pērtiķi (tostarp arī tie, kurus neuzskata par cilvēkveidīgajiem)), iepriekš nav dzīvojuši savvaļā. Tie visi pirms eksperimentiem faktiski jau bija ar pieredzi “sadarbībā” ar cilvēku un virkni dažādu mākslīgās vides priekšmetu, tāpēc nav iespējams pilnībā pārliecinoši runāt par to, kura šo dzīvnieku iemaņu daļa attiecināma uz dabisko talantu un kura uz regulārajiem kontaktiem ar cilvēkiem.

Vēl interesanti, ka vienīgais putns, kurš sekmīgi izgājis testu ar sevis paša atpazīšanu spogulī, ir parastā žagata…

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Markus Riva Havaju salās nofotografējas džungļos, bet attēlā visa uzmanība pievērsta viņa kājām 26
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Priecājos, ka vairs nebiju valdībā tajā brīdī.” Pūce par vienu no dumjākajiem valdības lēmumiem 44
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Valsts prezidents otro “AstraZeneca” vakcīnas pret Covid-19 devu 15.aprīlī nesaņems 61
20 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Viena veida vakcīna uz mūžu? Vai cilvēks varēs revakcinēties ar citu Covid-19 vakcīnu, skaidro infektoloģe 22
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Arī Zatleram atlikta otrā pote pret Covid-19. Viņš atklāj, kāpēc 30
6 stundas
Lasīt citas ziņas
LA
LA.LV
Ziņas
Vai par atteikšanos vakcinēties pret Covid-19 drīkst atlaist no darba? Komentē zvērināts advokāts
23 minūtes
LE
LETA
Veselam
Latvijā atklāti 643 jauni Covid-19 gadījumi un 11 sasirgušie miruši
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Latvijā pamazām kļūs siltāks. Laika prognoze piektdienai
18 minūtes
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
Uzbrukumā futbola aģentam izmantotā automašīna atrasta sadedzināta Mežaparkā 21
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Latvijā pamazām kļūs siltāks. Laika prognoze piektdienai
14:06
LA
LA.LV
Ziņas
Vai par atteikšanos vakcinēties pret Covid-19 drīkst atlaist no darba? Komentē zvērināts advokāts
14:01
LE
LETA
Ziņas
FOTO. Valsts eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga saņem vakcīnas pret Covid-19 otro devu 3
13:52
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Leģendārais sportists Useins Bolts ieradies Rīgā
34 minūtes
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Britu karaliskajā ģimenē gaidāmas izmaiņas: kādā gadījumā princis Čārlzs varētu nekļūt par karali? 1
2 stundas
LA
LA.LV
Veselam
“Tas ir īpatnējs stāvoklis!” Rācenis par asins recekļu simptomiem pēc vakcinācijas un to, cik šādi gadījumi varētu būt Latvijā 39
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Arī Purvciemā naktī nodedzināts “BMW X5”. Policija atklāj, vai ir saistība ar futbola aģenta slepkavību 1
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
Pusgads bez taustāmiem rezultātiem: vai Pāvela Rebenoka slepkavība tā arī paliks neatklāta? Atbild Ralfs Nemiro 5
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Nav neiespējami, ka premjers varētu padzīt vēl vienu veselības ministru.” Politologs skaidro, ar ko riskē Pavļuts 44
6 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Viena veida vakcīna uz mūžu? Vai cilvēks varēs revakcinēties ar citu Covid-19 vakcīnu, skaidro infektoloģe 22
7 stundas
MA
Māris Antonevičs
Stāsti
“Nenoliegšu, reizēm vajadzīga drosme…” IDB priekšnieks par amatpersonu noziegumiem, politisko spiedienu, policijas vardarbības problēmu 11
6 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Vīruss ūdeļu sprostos: brīdī, kad beidzot sāk kāpt ūdeļādu cenas, nozare saņem graujošu triecienu 10
6 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Mums jau tādu cūku kūti pārdeva!” – Magone taisnojas par bardaku un netīrību savas mājas pagalmā 9
3 stundas
ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ziņas
Zemes pārdevēji var nezināt un pat neatklāt, vai konkrēto zemes gabalu vispār drīkst apbūvēt. Kur un kā to noskaidrot?
7 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Apdzīvo gandrīz visu planētu, ir nikni plēsēji, sastopami arī kanibāli: 7 interesanti fakti par bizbizmārītēm 1
3 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Dziedātāja Elīna Gluzunova soctīklos ievieto jutekliskus foto pēc krūšu operācijas: fani metas kritizēt, bet vīrieši lūdz pēc papildus bildēm 3
1 stunda
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
APTAUJA. Kur, jūsuprāt, valstij ņemt papildu naudu, lai palielinātu algas mediķiem, skolotājiem, policistiem? 21
3 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
FOTO. Kurš turpmāk vadīs „Preses klubu”? Saruna ar Aivi Ceriņu 36
23 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Markus Riva Havaju salās nofotografējas džungļos, bet attēlā visa uzmanība pievērsta viņa kājām 26
1 diena
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
Videonovērošanas video, kur redzama futbola aģenta Romāna Bezzubova slepkavība 14
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Aelita un Gastons
3 stundas
PA
Pēteris Apinis
Veselam
Pēteris Apinis: Par gripas atgriešanos, Covid-19 un nākotnes universālām vakcinācijām 30
1 diena
PR
Praktiski.lv
Ziņas
VIDEO. Latvijas mežos šobrīd zied skaists, bet ļoti indīgs augs: pētnieki atklājuši, ka tam piemīt pretvēža efektivitāte 9
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Mūziķu Māras Upmanes-Holšteines un Goran Gora ģimenei ticis liels pārbaudījums: viņu četrgadīgais dēliņš Ezra slimojis ar smagu slimību 8
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Kristīne Misāne: “Viss, kas notiek cietumā, ir nekas, salīdzinot ar to brīdi, kad tev atņem bērnus…” 20
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Liktenīgais 9.aprīlis britu karaliskajā ģimenē: nāve un jauns sākums. Kas notika šajā datumā? 2
1 diena
ML
Māra Libeka
Veselam
Vakcinācijas biroja maks kļūs liesāks. Par cik eiro saruks Juhņēvičas alga? 53
1 diena