Saeima izpilda Satversmes tiesas spriedumu par Skulti, bet ar citām izmaiņām nesteigsies 7
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Saeimas deputātam Jānim Dombravam (NA) neizdevās panākt Saulkrastu novada izveidošanu sākotnēji iecerētajās robežās ar Skultes pagastu tajā. Izpildot Satversmes tiesas spriedumu, Saeima galīgajā lasījumā ceturtdien pieņēma grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, atjaunojot Skultes piederību Limbažu novadam.
Taču J. Dombravas pūliņu iespaidā Saeima uzdeva valdībai nākamgad, ziņojot par pašvaldību reformas rezultātiem, izvērtēt ne tikai Saulkrastu novada attīstības potenciālu, bet arī sniegt vērtējumu par potenciālajiem reģionālās nozīmes attīstības centriem Latvijā.
Deputāts J. Dombrava bija ierosinājis iekļaut šajā likumā starptautiskās nozīmes, nacionālās nozīmes un reģionālās nozīmes attīstības centru definīciju. Jau 2019. gada nogalē Nacionālā apvienība esot piedāvājusi pārskatīt attīstības centru sarakstu.
Tajā pirms vairāk nekā desmit gadiem tika noteikts centru modelis, kurā bija deviņas lielās pilsētas un 18 bijušo rajonu centru pilsētas, kā arī Līvāni, Sigulda un Smiltene.
J. Dombrava Saeimas sēdē sacīja, ka viņam nav izdevies atrast nevienu pētījumu, kurā būtu pamatots, kāpēc tieši šīs pilsētas ieguva centra statusu. Taču tagad tas tiek uzskatīts par nopietnu kritēriju administratīvā iedalījuma noteikšanā.
Viņam piekrita arī Viktors Valainis (ZZS), jo šis saraksts vairs neesot atbilstīgs mūsdienu situācijai. Vairāk nekā desmit gados esot izveidojušies jauni centri, kas būtu pelnījuši šo statusu.
Tam iepriekšējā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā bija nozīme, lai pretendētu uz finansējumu atsevišķās programmās.
Jau rakstīts, ka ar to nebija apmierinātas vairākas Vidzemes piekrastes pašvaldības – ne tikai Saulkrasti, bet arī Salacgrīva.
Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Juris Pūce (“AP”) sēdē paskaidroja, ka likums tiek skatīts kā steidzams divos lasījumos, lai atrisinātu problēmu, kas radusies pēc Satversmes tiesas sprieduma.
Tik nopietnu jautājumu kā attīstības centru noteikšana nevarot skatīt steidzamības kārtā. Tāpēc atbildīgā komisija ierosināja uzdot valdībai to izvērtēt.
Šī paša iemesla dēļ J. Pūce un viņa vadītā komisija neatbalstīja arī Zaļo un zemnieku savienības priekšlikumus par izmaiņām administratīvajā iedalījumā.
Bija ierosinājums, piemēram, izveidot atsevišķus Kandavas un Babītes novadus. Par šīm iniciatīvām nebalsoja arī “Saskaņa”, jo partija uzticoties Satversmes tiesai, kurā minētās un vēl virkne pašvaldību ir vērsušās, sacīja Regīna Ločmele-Luņova.
Viņa un J. Pūce arī atgādināja, ka jūnija sākumā notiks pašvaldību vēlēšanas jaunajās teritorijās un partijas jau ir sākušas iesniegt kandidātu sarakstus.
Līdz ceturtdienas pievakarei bija iesniegti 16 kandidātu saraksti, no kuriem viens ir Tukuma novadā, kurā būs arī Kandava. Savukārt Mārupes novadā, kam pievienota Babīte, jau ir reģistrēti divi saraksti.
