– Kādi būs apstākļi, kas ļaus Latvijai pastāvēt, kādus tos radīsim? Bjūkenens aizrāda – ko gan amerikāņi aizstāvēs Baltijā, ja dzimstība krīt? Mums pašiem jādomā – kam to valsti gribam uzturēt? Veltīsim aizsardzībai divus budžeta procentus, bet, neuzlabojot izglītību, veselības aprūpi, neradīs apstākļus veselākai, vienotākai, drošākai tautai. Tāpēc uzsveru prezidenta nozīmi iekšējā stāvokļa noregulēšanā. 10
– Militārajā ziņā Baltiju aizstāvēt ļoti grūti, un tas nav mainījies kopš 1939. gada. Tikai tas, ka šodien šeit nav ielaistas Krievijas bāzes. Taču šodienas kontekstā loģika ir vienkārša. Ja Rietumi nespēj aizstāvēt kaut vai vienu mazu valsti, tad tie nav vērti kā pasaules līderi. Runa nav par militāru operāciju, par ietekmi pasaulē, ko var nodrošināt tikai ar neiedragājamu vienotību. Paldies Dievam, to Rietumi aptver kopš 1935. gada, kad atdeva Reinzemi Hitleram. To pieļaujot, nākamais solis noved pie Minhenes. Šo vienkāršo mācību viņi apguvuši.
Par Latvijas valsts pastāvēšanu. Mums ir jauks, kādu laiku te dzīvojis novadnieks Herders. Viņa tēze ir, ka katras nācijas pastāvēšanas pamatnoteikums ir valoda, kas cilvēkus vieno. Brīvā pasaulē, kur var brīvi ceļot, izvēlēties darbavietu un savus uzskatus, vienmēr paliek vienojošais. Valoda, kas saturēs latviešus kopā. Tā būs, noraugoties, vai kopprodukts kāps vai kritīs, bezdarbs pieaugs vai samazināsies, vai kāds strādā Amerikā vai Īrijā. Arvien būs tas, kas saturēs tautu kopā, un to ir vērts aizstāvēt.
– Valoda un cits vienojošais jākopj, bet tad jāsauc prezidents, kurš vēlas to aizstāvēt. Mums taču meklē prezidentu, kurš ir iznesīgs un labi prot angļu valodu!
– Vēstnieks Groza reiz man stāstīja joku. Kāda starpība starp karavīru un diplomātu? Karavīri mirst par savu valsti, bet diplomāti pusdieno par savu valsti.
– Jā, bijušos ārlietu ministrus vairāk aicina būt par pils saimniekiem, karavīrus mazāk.
– Es prezidenta iznesīguma kvalitātes liktu diezgan tālā malā. To vajag, bet galda klāšanas kultūru sekmīgi mācīja Iļģuciema sieviešu cietumā, kā atceros no tieslietu ministra gadiem. Apieties ar nazi, dakšiņu ir svarīgi, bet vairāk gaidām, ka prezidentam ir stratēģa redzes spēja. Nolaižamies līdz reālpolitikai. Pašlaik mēģina atrast principus, vērtības, kas prezidentam jātur dārgas. Palasiet Makjavelli “Valdnieku”, liekot vietā “prezidentu”, un kļūst pavisam skaidrs. Prezidenta ievēlēšana būs atkarīga no samērā šaura galma, un viņam būs jābūt atkarīgam no šā galma. Vienīgi izliekoties, ar viltu, vienīgi esot gan lapsa, gan lauva, valdnieks spēj apmānīt galmu, saņemt savu posteni un pēc tam vienīgā iespēja noturēties – iegūt tautas uzticību. Tā atdarīs ar atbalstu, cels valdnieku ietekmē.
