Ainas Poišas mājas mīlule un psihoterapeite Zāra 0
Mājas mīluļu siltuma mēnesī dzīvnieku barības Pedigree un Whiskas ražotājs jautāja psihoterapeitei Ainai Poišai, kā viņas ģimenes mīlule – labradoru meitene Zāra ienes siltumu viņas ģimenes ikdienā.
Pastāv uzskats, ka visi cilvēki dalās suņu un kaķu cilvēkos. Kuriem piederat jūs?
Viennozīmīgi es negribētu pieskaitīt sevi vieniem vai otriem, bieži vien tas atkarīgs no situācijas. Ja ir runa par pieķeršanās vajadzību, par vēlmi sniegt mīļumu apkārtējiem, tad šajā aspektā esmu suns. Bet, kā jau katram no mums, laiku pa laikam arī man ir brīži, kad ir jāapliecina sava iekšējā brīvība un neatkarība, jāparāda raksturs – tad gan esmu īsts kaķis.
Kas kopīgs jums un jūsu mājdzīvniekam?
Vispirms jau vizuāli, kā jebkurš mājas mīlulis un viņa saimnieks, mēs esam līdzīgi – kopīga mums ir melnā krāsa. Ja par raksturu, tad kopīga ir atraktivitāte un spēja neatlaidīgi pastāvēt par savām interesēm.
Svarīgākā lieta, ko jūsu mājas mīlulis jums un jūsu ģimenei iemācījis?
Suns mums visiem ir iemācījis, ka nekas ārpusē nav tik svarīgs, lai būtu vērts sabojāt satikšanās prieku.
Kādus trikus māk jūsu mīlule?
Pie brokastu galda Zārai, kā jau īstam ģimenes loceklim, ir savs krēsls. Tā nu viņa katru dienu, brokastojot kopā ar mums, uzliek ķepu uz galda un gaida savu rīta gardumiņu. Un tā trīs reizes pēc kārtas.
Smieklīgs stāsts par jūsu mīluli…
Mūsu sētas anekdote: “Zāras devīze – ja saimnieks saka “pietiek ēst”, palūdz kaimiņienei…”
Kāpēc cilvēkiem nepieciešams mājdzīvnieks?
Dažādu apstākļu dēļ sabiedrībā arvien biežāk sastopam cilvēkus, kas cieš no vientulības – bērni bez vecākiem, seniori bez ģimenēm, vientuļās mammas. Arī ģimenēs, kurās ir tikai viens bērns, bieži vērojam, ka mazajam ir vientuļi – viņam nepieciešams draugs. Mājdzīvnieks šādos gadījumos ir kā zāles vientuļajām sirdīm.
