Anita Daukšte: Traģēdija Priekulē. Kad sistēma stiprāka par nāvi
0
Visa Latvija turpina sašust par traģēdiju Priekulē. Pilsētas svētkos, Ikara svētku zaļumballē sestdienas vakarā izcēlās kautiņš, kura laikā aizdomās turamais un nu apcietinātais 24 gadus vecais Valsts policijas jaunākais inspektors Andis Silnieks, nositis 59 gadus veco Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas pedagogu un izglītības programmas “Apģērbu dizains” vadītāju Normundu Vamzi.
Policists, tātad, kā tas izriet no pirmdienas rītā VP ziņotā, tiek turēts aizdomās par skolotāja nogalināšanu un jau vēlāk tiesa viņam piemēroja apcietinājumu.
Smaga traģēdija, milzīgs trieciens un… šokējošs mēģinājums to iemīcīt kādās sistēmiskas vispārpieņemtības kategorijās. Kas par to liecina? Klusums no policijas visu svētdienu par notikušo. Un nevajag stāstīt, ka tā ir nejaušība.
Bija dīvaini ieraudzīt Ministru prezidenta Andra Kulberga “Facebook” profilā tekstu par notikuma Priekulē nepieņemamību, ja absolūti lielākajai Latvijas sabiedrībai nebija nekādu ziņu par šo notikumu. Trauksmes cēlājs izrādījās Arigo Toro jeb Aldis Gobzems, kurš savos soctīklu profilos paskaidroja notikušo.
Ministru prezidents Andris Kulbergs platformā “Facebook” vēlāk pavēstīja, ka šo situāciju pārrunājis ar iekšlietu ministru Jāni Dombravu, kurš solījis nodrošināt, lai lieta tiktu izmeklēta objektīvi un taisnīgi un vainīgais tiktu saukts pie atbildības.
Nu, savādi – tad Ministru prezidentam arī bija aizdomas, ka lieta varētu netikt izmeklēta objektīvi un taisnīgi? Un vai tad lietu izmeklēs Jānis Dombrava, nevis tiesībsargājošās institūcijas?
No vienas puses – var uzslavēt premjeru par precīzu notikuma kvalifikāciju, kā arī izpratni, ka šī lieta ir ar plašu sabiedriski politisku skanējumu.
Taču iekšlietu ministra un sistēmas reakcija ir pilnīgi pretēja sabiedrības gaidām: sākot ar tūlītēju nepaziņošanu par notikušo, un beidzot ar nevēlēšanos uzņemties nekādu atbildību nevienā līmenī.
Jā, nu skatīsies un pētīs pēc iekšlietu ministra pavēles, kuram policijā ir problēmas ar alkoholu, jo jaunākais inspektors bijis tik smagā alkohola reibumā, ka notikušo vispār neatceras. Un? Nav ko pētīt, dzērāju daudzums policijā ir tieši proporcionāls dzērāju procentam Latvijas sabiedrībā. Taču, līdzīgi kā Silniekam, par kuru policijā sniedz labas atsauksmes, diez vai tiks konstatēts, ka kāds ir atradies darbā smagā alkohola reibumā. Ja bijis, tad sen jau atlaists.
Vēl vairāk – iekšlietu ministram bija drosme dzenāt migrantus un prasīt policistiem runāt savā starpā tikai latviski (kurš gan pārbauda?), bet drosmes atstādināt Valsts policijas vadību (vai vismaz Silnieka tiešos priekšniekus) pēc šī incidenta nav.
Jo ministram šajā gadījumā policijas sistēmas iekšējā brālība un lojalitāte izrādījusies svarīgāka par sabiedrības gaidām. Sabiedrībai nāksies pierast un faktiski jau ir nācies pierast, ka policijā “melno avju” pēc definīcijas būt nevar un priekšnieki par padotajiem neatbild, precīzāk – atbild tikai gadījumos, kad tie pelnījuši uzslavas, bet – kad paveic noziegumus – “nu, tas nav par mums…”. Tiek īpaši uzsvērts, ka noziegums noticis “ārpus policista darba laika”. Nav saprotams, ko tas attaisno? Policijas vadību? Jo vai tad ir tā, ka “ārpus darba laika” policists piepeši zaudē profesionālo piemērotību, kuru pēkšņi atgūst, no rīta ierodoties policijas iecirknī?
Protams, par pastrādātiem noziegumiem atbildība ir individuāla. Un gan jau tiesa izvērtēs visu apcietinātā policijas inspektora vainas smagumu.
Bet kadru vētīšanu policijā šis gadījums gan prasītu. Žēl, ka jaunais ministrs izvēlējās aizmirst teicienu par “jauna slota tīri slauka”….
Pleķis uz Valsts policijas mundiera pēc šī notikuma ir pamatīgs. Un izskatās, ka valsts politiskā vadība ir aizmirsusi, ka šo pleķi tīra ar atbildības uzņemšanos un atbildības pieprasīšanu.
