Antisanitārais Jaunmīlgrāvis: cilvēki guļ uz grīdas un atejas visos stūros 13
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 110 gadiem laikraksts “Dzimtenes Vēstnesis” ziņoja par sliktajiem dzīves apstākļiem strādnieku apdzīvotajā Jaunmīlgrāvī, kas bija izveidojies 19. gadsimta beigās kā koka mājiņu ciems līdzās tur uzbūvētajām fabrikām un nevarēja lepoties ne ar arhitektūru, ne labierīcībām: “Sanitārie apstākļi Jaunmīlgrāvī ir sliktāki, nekā to var iedomāties tas, kas tur nedzīvo.
Pavisam nelāga šie apstākļi ir dzīvokļu ziņā, kuros dzīvo pārāk daudz cilvēku. Pa lielākai daļai dzīvokļi ir maziņi ar istabu un rovi (virtuvi. – Red.), jo viss daudzums iedzīvotāju ir mazturīgi strādnieki un rokpeļņi.
Lielākus dzīvokļus ar divām trim istabām apdzīvo paši namu īpašnieki un ierēdņi. Mazos dzīvokļus ar istabu un rovi apdzīvo caurmērā ne mazāk par 6 cilvēkiem.
Ir nepatīkami ieiet šādos dzīvokļos, kad visi iedzīvotāji mājās, guļ cilvēks pie cilvēka pat uz grīdas, jo priekš visiem gultām nav telpu. (..) Atejas vietu ziņā arī netiek ievērotas nekādas sanitārās prasības. Visas nomales iedzīvotāji izlieto par atejas vietām, tā ka tās pārvēršas par netīrumu bedrēm.
Samazgu bedru nav gandrīz nemaz, bet tās izlej vienkārši pagalmos. Tagad tās sasalst ledū, bet siltākā un mitrākā laikā sakrājas peļķēs, rada dubļus un samaitā gaisu.
Tāpat liels ir pagalmos atkritumu kastes trūkums. Tīra un veselīga ūdeņa nav aiz aprādītiem iemesliem tikpat kā nemaz.
Akas ir raktas pazemākās vietās, kurās sūcas visādi netīrumi.
Priekš jaunmīlgrāviešiem pilsētas sanitātes komisija, dzīvokļu komisija un dzīvokļu inspekcija, liekas, pastāv tikai vārda pēc.” Jāpiebilst, ka Jaunmīlgrāvis Rīgas pilsētas teritorijā tika iekļauts 1899. gadā.
