Veidotāju spogulis 13
Attiecību šovu uzdevums nav veicināt skatītāju izaugsmi. Tie paredzēti slikti izglītotu, apnicīgos darbos strādājošu un vienmuļā dzīvē iesprūdušu skatītāju izklaidei. Atvainojiet, ja mērķa auditorijas pazīmju uzskaitījums šķiet necienīgs, bet esiet vērīgi: iedomātā skatītāja portrets, vēlamo dalībnieku profili redzami ik katrā formāta detaļā, sākot no pārspīlētā nosaukuma, līdz ievilināšanai ar materiāliem labumiem un mistikas izmantojumam problēmu skaidrošanā.
Tādu šovu galvenā funkcija ir ziņkārības apmierināšana. Tie sniedz lūrēšanas pieredzi. Nenozīmīgie notikumi, sīkie strīdi, dusmas, prieciņi, veiksmes un kļūdas šovu dalībnieku dzīvē piesaista, ļauj bez riska uzzināt kaut ko par sevi. Skatītāji var justies gudrāki par dalībniekiem, jo ne jau mēs esam kaili visu priekšā.
Mazu un lielu melu šovs
Kurš gan nezina, ka svars zūd, ja ēd veselīgāk un vairāk kusties? Bet šovs sola, ka tā laikā uzlabosies dalībnieku attiecības, ko sabojājusi rutīna, atkarības, nepietiekama uzmanības veltīšana partnerim.
Atvainojiet vēlreiz, tās ir muļķības, ka pāra attiecības var risināt nostāšanās apakšveļā TV skatītāju priekšā, ļaujoties novērošanas kameru izsekošanai nedēļām ilgi. Tāpēc gribu uzsvērt vienu pozitīvu pazīmi: pāru attiecības “Patiesības spogulī” nerisina profesionāli speciālisti. Viņiem ir ētikas principi. Ragaciema Agneses uzaicinājums piedalīties ir kā ņirgāšanās par dalībniekiem un ķeršanās pie salmiņa. Man nav iebildumu, ja kāds klāsta, ka sarunājas ar eņģeļiem. Bet brīdī, kad ticēšanu paranormālajam un maģiskās domāšanas surogātu nopietni sauc par instrumentu pāru attiecību uzlabošanai, gribas teikt – stop, gribas izkāpt un ieteiktu tā darīt arī citiem! Pievilcīga sieviete noder TV šovam, bet… Ragaciema Agnese nespēj pateikt neko tādu, kas sniegtu vērtīgu saturu. Cienu Ainu Poišu, kuras spēja sarunāties ar diezgan apjukušajiem šova dalībniekiem pasākumam dod veselā saprātu devu.
