Aplokšņu algu apjoms sasniedzis 1,068 miljardus eiro 2
Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis savu vērtējumu par nedeklarētajām jeb t. s. aplokšņu algām Latvijā pagājušajā gadā.
Saskaņā ar šo informāciju aplokšņu algu īpatsvars komercsektorā pērn Latvijā bijis 19,3% jeb par 0,6 procentpunktiem mazāks nekā iepriekšējā gadā, saglabājot krituma tendenci jau vairākus gadus pēc kārtas.
Tomēr joprojām vidēji piektā daļa no izmaksātā atalgojuma netiek oficiāli uzrādīta.
Kopējais VID novērtētais aplokšņu algu apjoms 2018. gadā ir sasniedzis 1,068 miljardus eiro.
Zaudējumi, ko no aplokšņu algām neiegūst valsts budžets (kā neiekasētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas), tiek vērtēti kā 739 miljoni eiro – summa, kas līdzvērtīga pagājušā gada finansējumam izglītībai.
Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) ikgadējā ēnu ekonomikas pētījumā par 2018. gadu novērtētais aplokšņu algu īpatsvars ir 21,5% – tas ir nedaudz augstāks par VID novērtējumu, turklāt tas parāda šī īpatsvara pieaugumu jau trīs gadus pēc kārtas.
Abu pētījumu rezultāti atšķiras, ņemot vērā dažādas metodoloģijas.
Šeit jāatzīmē, ka neviena no metodēm nekad arī nebūs pilnīgi precīza, jo attiecīgā auditorija saprotamu iemeslu dēļ ir pietiekami piesardzīga, savā ziņā radoša, un visu “pelēko” daļu nav iespējams novērtēt.
Jebkurā gadījumā šādi pētījumi sniedz norādes uz svarīgiem diskutējamiem jautājumiem.
Saskaņā ar VID novērtējumu līdere pēc aplokšņu algu apjoma ir tirdzniecības nozare (ietver arī autoservisus) – tajā pērn neoficiāli tika izmaksāti 324 miljoni eiro jeb apmēram viena trešdaļa no visa pelēko algu fonda.
Visai liels aplokšņu algu apjoms ir arī būvniecībā, transporta pārvadājumos, datorprogrammēšanā, nekustamā īpašuma izīrēšanā, ēdināšanā u. c.
Vairumam minēto nozaru ir raksturīga bieža skaidras naudas izmantošana norēķinos ar klientiem, kas no negodīgo uzņēmumu skatpunkta ir ērts veids, kā sagādāt “pelēkus” ienākumus aplokšņu algu izmaksai.
Tādējādi aplokšņu algas iet roku rokā arī ar citām ēnu ekonomikas izpausmēm, kas nozīmē papildu neiekasētus nodokļus.
Te jāmin, ka REA novērtētais ēnu ekonomikas īpatsvars 2018. gadā sasniedza 24,2% no IKP (par 2,2% procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā gadā), kurā aplokšņu algu “pienesums” ir gandrīz puse (45,5%), bet atlikušo daļu veido nelegālie ienākumi (37,2%) un neuzrādītie darbinieki (17,4%).
VID veiktā aplokšņu algu saņēmēju analīze parāda, ka salīdzinoši biežāk aplokšņu algas saņem strādājošie pirmspensijas un pensijas vecumā – tā iedzīvotāju daļa, kurai būtu īpaši aktuāla dažādu veidu sociālā aizsardzība.
Tas varētu būt saistīts ar to, ka līdz ar vecumu strādājošajiem ir mazākas iespējas konkurēt darba tirgū un pieprasīt visu nodokļu samaksu, ja nākas sastapties ar negodīgu darba devēju.
Tomēr tas arī pietiekami skaudri parāda aplokšņu algu nodarīto kaitējumu – ja valstij nesamaksā nodokļus, tad arī no valsts būs mazāks atbalsts.
REA ēnu ekonomikas pētnieki norāda uz vēl kādu tendenci, par ko ir maz runāts iepriekš – 2018. gadā ir strauji pieaugusi nelegālā nodarbinātība, jo īpaši uz viesstrādnieku rēķina, kuri visbiežāk tiek nodarbināti būvobjektos, viesnīcās un ēdināšanā.
Kamēr valstij šobrīd nav skaidras imigrācijas politikas, uzņēmēji to īsteno paši, tajā skaitā ar citu valstu uzņēmumu starpniecību – taču šādos gadījumos nodokļu maksājumi aiziet citām valstīm.
Ja imigrācijas politika tiktu skaidri noformulēta un atbilstoši kontrolēta, tad gan samazinātos ēnu ekonomika, gan arī palielinātos ienākumi budžetā.
