Krievija nejautās; tā nāks un “aizstāvēs” mūsu krievus. Saruna ar drošības ekspertu Bērziņu 47
Brazīlijā dzimušais latviešu ekonomists Jānis Bērziņš šobrīd ir Latvijas Nacionālās militārās akadēmijas paspārnē esošās Drošības un stratēģiskās pētniecības centra izpilddirektors. Gada sākumā viņa publicētais raksts “Krievijas jaunās paaudzes karadarbība Ukrainā: ietekme uz Latvijas drošības politiku” guva starptautisku atzinumu.
– Kopš NATO virsotņu apspriedes Velsā un ASV prezidenta Baraka Obamas uzrunas Tallinā, kurā viņš solīja aizsardzību Baltijai, ir pagājušas vairāk nekā divas nedēļas. Kādus secinājums varam izdarīt par Latvijas drošības situāciju?
– Drošība ir ļoti plašs jēdziens. Latvija ir NATO dalībvalsts, un uz mums attiecas NATO līguma 5. pants. Ja drošība nozīmē to, ka Krievija mums neuzbruks militārā veidā, un ja drošība nozīmē to, ka Krievija nesūtīs Latvijā tankus, tad varam apgalvot, ka, jā, mēs esam drošībā. No militārā viedokļa esam diezgan droši. Gan Velsas samitā pieņemtie lēmumi, gan Obamas sacītais Tallinā apliecina, ka mūsu neatkarība ir garantēta. ASV drošība ir saistīta arī ar Latviju. Līdz ar to, ja Krievija militāri uzbruktu Latvijai, tad, protams, tas skartu arī ASV.
– Velsā tika panākta vienošanās par ātrās reaģēšanas vienības izveidi. Ko šāda vienība praktiski nozīmē?
– No operacionālā viedokļa kara pats sākums ir vissvarīgākais brīdis. Piemēram, redzam ka Krimā un uz Ukrainas austrumos, ka viss norisinājās diezgan ātri. Krimu ieņēma divu dienu laikā. Tas brīdina, ka mums vajag diezgan spējīgu un ātru reaģēšanas vienību, lai jau karadarbības sākumā neļautu tai attīstīties. Cik man zināms, šāda vienība spētu reaģēt 48 stundu laikā, varbūt pat ātrāk.
