– Krimā iebruka tā dēvētie zaļie cilvēciņi. Vai NATO 5. pants tiktu iedarbināts, ja arī Latvijā parādītos mistiski bruņotie formējumi? 47
– Nesenā pagātnē šādas diskusijas – attiektos vai neattiektos – būtu aktuālas. Taču NATO spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Filips Brīdlovs skaidri pateica, ka tad, ja gadījumā kādā alianses dalībvalstī parādītos “zaļie cilvēciņi” vai bruņotie formējumi bez atpazīšanas zīmēm, tas tiktu uzskatīts par militārā iebrukuma faktu. “Zaļo cilvēciņu” izmantošanai nevajadzētu ietekmēt 5. panta iedarbināšanu. Taču es uzskatu, ka vajadzētu “apstrādāt” 5. pantu, lai ļoti skaidri tiktu norādīts, uz ko tas attiecas. Jāņem vērā arī fakts, ka Krima ir pilnīgi cits gadījums. Tur jau bija šausmīgi daudz Krievijas karavīru. Baltijas valstīs tādu nav. Līdz ar to jebkura kustība pie robežas noteikti tiktu piefiksēta un neviens nevarētu apgalvot, ka “zaļie cilvēciņi” ir vietējie iedzīvotāji. Pie mums šāds pasākums nav tik vienkārši īstenojams.
– Vai Latvijas bruņotie spēki būtu gatavi noturēt pozīcijas šīs 48 stundas, līdz tiek sagaidīta sabiedroto valstu reakcija?
– Latvijas bruņotie spēki ir spējīgi. Jāņem vērā, ka ir izstrādāti plāni, kā garantēt Latvijas drošību, līdz šeit ierodas NATO spēku reaģēšanas vienības. Turklāt, stratēģiski runājot, ja Krievija uzbruktu Latvijai, tas automātiski nozīmētu, ka Krievijai vienlaikus vajadzētu uzbrukt arī Lietuvai un Igaunijai. Pretējā gadījumā NATO varētu izmantot Igaunijas un Lietuvas teritoriju, lai sagrupētu spēkus un atbrīvotu Latviju. Tāpēc nevaram runāt par Latviju atsevišķi.
– Vai jūs atbalstītu obligātā militārā dienesta atjaunošanu Latvijā?
– Noteikti ne tādā veidā, kāds tas bija iepriekš. Taču, ņemot vērā, ka Latvija ir maza valsts, es uzskatu, ka vajadzētu būt nopietnām diskusijām, kā pastiprināt zemessardzi. Šobrīd svarīgākais jautājums, kas attiecas uz zemessardzes spēju palielināšanu, ir saistīts ar finansējumu. Otrkārt, domāju, ka vajadzētu diskutēt par to, vai militārajām apmācībām, izmantojot zemessardzes infrastruktūru, nevajadzētu kļūt par daļu no izglītības sistēmas. Tādējādi iedzīvotājiem būtu pieejams militārais treniņš. Treškārt, cilvēki kļūtu patriotiskāki un līdzdalība zemessardzē būtu vēl viens sabiedrības saliedēšanas instruments.
