Ar vēsu galvu – “Lielvārdes/FatPipe” komandas panākumi 0
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Viņnedēļ par Latvijas čempioniem florbolā ceturto reizi kluba vēsturē kļuva “Lielvārdes/FatPipe” komandas spēlētāji. Daudziem tas bija pārsteigums, jo pamatturnīrā lielvārdieši ieņēma vien septīto vietu, taču ceļā uz finālu prasmīgi izslēdza augstāk esošās Cēsu “Lekringu” un “Masters/Ulbroku”, bet izšķirošajā mačā papildlaikā ar 5:4 pieveica arī sezonas līderi “Valmieru”. Liels nopelns titula izcīnīšanā ir ne tikai spēlētājiem, bet noteikti arī viņu trenerim Kasparam Kreimanim.
Spēlēja pragmatiski
“Šis bija ļoti grūts ceļš,” dienu pēc čempionu titula izcīnīšanas “Latvijas Avīzei” atzīst 40 gadus vecais Kreimanis, kuram šī ir 12. sezona trenera amatā. Dažādā statusā un ar dažādām komandām, bet trenera darba stāža ducis pavadīts tieši Lielvārdē. “Mēs sezonu varam sadalīt divās daļās – regulārais čempionāts un izslēgšanas spēles.
Katrai daļai ir savs stāsts. Pamatturnīrā divi no pieredzējušajiem spēlētājiem Sandis Mihailovskis un Aivis Kusiņš dažādu, arī privātu, apstākļu dēļ nevarēja būt visu laiku kopā ar komandu. Mēs gan komunicējām ar viņiem, zinājām, ka svarīgākajā brīdī viņi būs kopā ar mums un izslēgšanas spēlēs abi ļoti palīdzēja. No otras puses, tam bija arī pluss, jo regulārajā čempionātā daudz atļāvām spēlēt jaunajiem puišiem, devām viņiem iespēju krāt pieredzi, kas arī nāca par labu izšķirošajos mačos, kā arī noteikti noderēs nākotnē,” stāsta Kaspars Kreimanis.
Savukārt izslēgšanas spēlēs liela nozīme bija komandas sagatavotība tieši taktiskajā ziņā. “Parasti “play off” ir pavisam cita opera, pavisam cita spriedze, kurai bijām labi sagatavojušies. Neskaitāmas naktis tika pavadītas pie video analizēšanas, pētot pretiniekus un meklējot viņu vājās vietas pēc katras spēles. Pirmajā kārtā pret Cēsu “Lekringu” puiši ļoti prasmīgi nospēlēja tieši taktiski, izdarījām to, ko pret tādu vienību varējām.
Spēlējām pragmatiski, tā, lai uzvarētu, neskrējāmies ar viņiem. Bijām atkoduši viņus un neļāvām spēlēt tā, kā viņi darīja visu sezonu. “Lekrings” savā spēlē arī neko daudz nemainīja, un tas mums nāca par labu. Pēc tam bija Ulbroka. Viņiem iztrūka divi vadoši spēlētāji, ja tie būtu, iespējams, sērija būtu ievilkusies, taču mums bija savi trumpji, kurus izmantojām, tāpēc pietika ar piecām spēlēm,” ceļu līdz finālam atcerējās treneris.
Svinības līdz rīta gaismai
Vēl pirms “play off” sākuma Kreimanis gribējis, lai pirmajā kārtā labāk pretī nāk tieši “Valmiera”, nevis “Lekrings”, jo tā šķita parocīgāka par Cēsu vienību. Pirms fināla, redzot, cik pārliecinoši valmierieši bija pārvarējuši abas kārtas, nezaudējot nevienā mačā, domas gan nedaudz mainījušās, liekot vēl pastiprinātāk pētīt pretiniekus, meklēt viņu lielākos plusus. “Noskatījāmies un izanalizējām kādas piecas sešas viņu spēles, un bija skaidrs, kā jāspēlē.
Lielais nezināmais bija, vai mūsu spēlētāji vienā mačā spēs pārslēgties uz kaut ko citu. Tieši tāpēc pirmajā periodā ar visu uztraukumu un atbildību līdz galam tas nesanāca, kā komanda bijām pārdeguši. Pārtraukums nāca par labu, sakārtojām lietas, gūtie vārti vairākumā deva ticību un pārliecību, ka neesam švakāki, tāpēc ar lielu darbu un cīņassparu varam paveikt lielas lietas. Tas arī piepildījās,” jau fināla notikumos gremdējās Kreimanis. Pamatlaika beigas lielvārdiešiem gan pavisam nesanāca, pēdējo divu minūšu laikā izlaižot divu vārtu pārsvaru.
“Arēnas atmosfēra darīja savu, kaut kur sasteidzām, nepieturējām bumbiņu tad, kad to vajadzēja, ne tur aizgājām, līdz ar to pavērām vaļā diagonāli, kas viņiem ļāva iemest trešos vārtus, bet pēc tam diskutablā vairākumā arī ceturtos. Pārtraukumā teicu – tas, kas notika beigās, to mēs vairs nevaram ietekmēt, pagriezt laiku atpakaļ, tāpēc jāiet un jācīnās. Nekas jau nebija noticis, joprojām varējām uzvarēt. Plāns bija sākt lēnāk, kontrolēt bumbiņu, jo moments gūt vārtus noteikti būs, tas tikai jāizmanto. Tā arī notika,” par izšķirošo spēles brīdi saka Lielvārdes komandas treneris. Tālāk jau sekojušas svinības ar līdzjutējiem, kas mājās ievilkušās līdz rīta gaismai. “Paldies kluba vadībai, kas bija parūpējusies, lai mūs mājās sagaida pie lieliski klāta galda. Kad tad priecāties, ja ne pēc uzvaras!”
Nemeklēja vainīgos
Kreimanis uzsver, ka šī komanda savā raksturā bijusi nedaudz citāda nekā iepriekšējos gadus, kas arī palīdzējis tikt pie titula. “Iepriekš, ja bija lielākās bedres vai kādas neveiksmīgas epizodes ar vairākiem zaudētiem vārtiem, sākās sarunas, taču šosezon tādos brīžos vainīgie netika meklēti. Tika saglabāta vēsa galva, pozitīvs noskaņojums.
Protams, bija cīņasspars, degsme, spēlētāji saprata, ko es no viņiem gribu aizsardzībā. Protams, vārtsargs Jānis Salcevičs parādīja savu klasi, jo aizsardzība jau sākas no vārtsarga. Mūsu pluss bija arī tas, ka visas trīs maiņas bija monolītas. Ja citām komandām ir izteikti divi trīs līderi, tad mums jebkura maiņa varēja izšaut, tāpēc pretiniekiem bijām grūtāk izprotami, nezināja, kuri tad konkrētā spēlē taisīs rezultātu,” uzskata treneris. Kā lielāko ieguvumu no šī titula izcīnīšanas viņš uzskata dzinuli jaunajai paaudzei vēl sirsnīgāk strādāt treniņos.
“Mums Lielvārdē ir septiņas bērnu un jauniešu grupas – U-8, U-10, U-12, U-14, U-15, U-16, U-18. Katrā vidēji 20 spēlētāji, līdz ar to 140 jaunie florbolisti plus virslīgas komanda ar 25 spēlētājiem. Šogad mums sāka veidoties sadarbība ar “Ogres vilkiem”, jo esam viens novads. Tas ir svarīgs solis, jo nevar salīdzināt to spēlētāju daudzumu, kas ir Pierīgas komandās, arī tajā pašā Liepājā, ar mums. Lielvārdē un tās apkārtnē ir tik, cik ir bērnu.
Cenšamies no viņiem izvilkt pozitīvo un atrast iespējas sagatavot viņus tādā līmenī, lai varētu konkurēt ar lielajiem klubiem. Domāju, ka Lielvārdē tagad būs kārtējais florbola pacēlums un bums. Pilnīgi noteikti jaunajiem censoņiem tas ir pozitīvs dopings, kas iedos motivāciju turpināt strādāt. Ļoti daudzi no viņiem bija arēnā uz finālspēli, kas ir labi, jo redzēja un nākotnē paši gribēs būt finālā, lai varbūt iemestu izšķirošos vārtus,” tā Kreimanis.
