Arbūzs gadsimtu gaitā kļuvis sarkanāks. Un saldāks 0
Gadsimtu gaitā, cilvēku audzēti, daudzi kultūraugi radikāli mainījuši sākotnējo izskatu, bet par avotu, kas palīdz uzzināt, kā tie izskatījušies sākotnēji, kalpo senas gleznas, ASV populārzinātniskajam portālam “Vox” norādījis Viskonsinas universitātes augkopības profesors Džeimss Nieneiss.
“Tas ir interesanti, doties uz mākslas muzejiem un klusajās dabās paraudzīties, kā augļi izskatījās pirms 500 gadiem,” profesors sacījis “Vox”. Tā kā neviens auglis vai dārzenis nevar saglabāties gadiem, gleznas ir vienīgais veids kā to izzināt.
Kā piemēru Nieneiss minējis izsoļu namā “Christie’s” izlikto 17. gadsimta itāliešu mākslinieka Džovanni Stanči kluso dabu ar sagrieztu arbūzu. Tajā minētais ķirbju dzimtas augs nemaz nav tik viegli atpazīstams, jo redzams tāds, kādu mūsdienās vairs neieraudzīt – saldais mīkstums, kurā atrodas sēklas, ir krietni bālāks nekā tagadnes arbūzos. Šķiet, tā ir arī mazāk. Stanči minēto kluso dabu gleznoja starp 1645. un 1672. gadu. Tas ir laiks, kad no Āfrikas ienākušais arbūzs pavisam nesen bija kļuvis par Dienvideiropas dārzu rotu. Zinātnieki uzskata, ka tas notika ap 1600. gadu.
Sarkano krāsu kā arbūzu mīkstumam, tā tomātiem un citiem augļiem un dārzeņiem piešķir pigments likopēns. Kad arbūzus sāka audzēt dārzos, cilvēki pavairošanai parasti izvēlējās sēklas no “ogām”, kam mīkstuma bija vairāk, ar lielāku likopēna saturu. Tā, nevilšus selekcionējot, gadsimtu gaitā arbūza izskats izmainījies uz visiem laikiem. Kas attiecas uz garšu, tad Nieneisa skatījumā, šis dārzaugs bijis garšīgs un ar lielu cukura īpatsvaru arī senatnē, jo arī tad tās ēsts svaigs un no tā pat darināts vīns.
