Arī cietuma gadi jāieskaita 0
1985. gadā itālis Franko Vomero pārcēlās uz Apvienoto Karalisti kopā ar sievu – britu pilsoni. Pēc 13 gadiem izšķīrās un pārcēlās uz kāda Mičela kunga telpām. Pēc trim gadiem Vomero nogalināja Mičelu un 2002. gadā tika notiesāts par slepkavību. Viņu atbrīvoja pirms termiņa 2006. gadā, bet Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs viņu nolēma izraidīt no valsts, jo viņam nebija pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Vomero pārsūdzēja lēmumu augstākajā instancē. Apvienotās Karalistes Augstākā tiesa jautāja ES Tiesai, vai uzturēšanās atļauja ir priekšnoteikums, lai pasargātu pilsoni no izraidīšanas.
ES Tiesas ģenerāladvokāts Macejs Špunars secinājis, ka pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšana ir priekšnoteikums, lai ES pilsonis drīkstētu kvalificēties aizsardzībai pret izraidīšanu no valsts. Taču ES direktīvā noteiktie 10 gadi faktiski ļauj iegūt šādas tiesības, turklāt dalībvalstī nodzīvotajos gados jāiekļauj arī atrašanās ieslodzījumā, jo šai laikā viņš “nav sarāvis integrējošas saiknes ar šo dalībvalsti”. Tādā gadījumā dalībvalsts nedrīkst pieņemt lēmumu par izraidīšanu pilsonim, kuram ir tiesības uz uzturēšanās atļauju, izņemot gadījumu, ja viņš rada nopietnus draudus sabiedrības drošībai.
