Eksperte: Jau gadiem spēkā ir regulējums uz latvāņiem, bet tie joprojām izplatās. Ko tas nozīmē? 40
Daiga Vilkaste, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Regula un attiecīgi arī tajā ietvertās invazīvās sugas jau ir saistošas Latvijai kopš 2014. gada, taču tās nosacījumu ieviešana Latvijā kavējas, jo vēl nav sakārtots nacionālā mēroga normatīvais regulējums attiecībā uz šo sugu pārvaldību – monitoringu, ierobežošanu un atbildīgajām institūcijām. Nepārprotami viss atduras pret finanšu resursiem.
Lai kādu sugu monitorētu un organizētu, uzraudzītu tās ierobežošanu – tam vajadzīgi līdzekļi.
ES, pieņemot šo regulu, dalībvalstīm nekādu finansējumu nepiešķīra.
Patlaban Sosnovska latvānis nacionālajā sarakstā ir vienīgā invazīvā suga, taču likuma grozījumi, lai veidotu regulējumu par invazīvo sugu pārvaldību, ir saskaņošanas procesā.
Paredzēts, ka Ministru kabineta noteikumos tiks noteiktas vēl arī citas sugas, kas nacionālā mērogā oficiāli atzīstamas par invazīvām.
Šī gada beigās jau varētu būt lielāka skaidrība un noteiktāks regulējums šajā jomā. Tā neesamība, no vienas puses, ir izšķirīga tajā, kā līdz šim sokas ar šo sugu ierobežošanu, bet, no otras – tas, ko var darīt zemes īpašnieks jau šobrīd, ir pašsaprotami.
Proti, daudzas sugas izdodas ierobežot, ja tiek nodrošināta īpašumu regulāra pļaušana, ko visbiežāk jau paģēr pašvaldību saistošie noteikumi.
Sakārtojot normatīvos aktus, pašvaldībām būs vēl lielākas tiesības iekļaut savos saistošajos noteikumos papildu nosacījumus un, iespējams, arī motivēt iedzīvotājus cīņai ar invazīvajām sugām.
Tomēr jau gadiem ir aktuāls un spēkā esošs regulējums attiecībā uz latvāņiem, bet tie Latvijas teritorijā joprojām aug un izplatās.
Tas nozīmē, ka ar normatīvo bāzi vien apkarot invazīvas sugas nav iespējams. Tas ir pirmais solis cīņā, nākamais ir praktiskā darbība.
Daiga Vilkaste, VARAM Dabas aizsardzības departamenta direktore
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
