Ašeradens: EM piedāvātais plāns par attiekšanos no OIK nav labākais risinājums 2
Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvājums triju gadu laikā atteikties no obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājuma nav labākais risinājums, pirmdien Ministru kabineta komitejas sēdē atzina ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
Ministrs noraidīja jebkādu vēlmi apšaubīt EM sagatavoto informatīvo ziņojumu par scenārijiem, kas paredz attiekties no OIK maksājuma, jo darba grupā, kas strādāja ar minēto jautājumu, bija četras dažādas pozīcijas, tomēr EM izkristalizēja vienu gala rezultātu, kurā tika apvienotas visas iesniegtās pozīcijas. “Par spīti atšķirīgajiem viedokļiem EM izstrādāja scenāriju, kas ļauj atteikties no OIK maksājuma triju gadu periodā. Šis nav labākais plāns, bet man kā ekonomikas ministram svarīgākais jautājums ir nodrošināt ekonomikas konkurētspēju,” pauda Ašeradens.
Ekonomikas ministrs mudināja atbalstīt EM piedāvāto scenāriju, norādot, ka pastāv arī iespēja rosināt Saeimai lemt par atteikšanos no OIK maksājuma ātrāk, bet tad būšot jārēķinās ar juridiskām sekām. Viņš piebilda, ka EM piedāvājums ir juridiski izsvērts. “Juridiskais izvērtējums notika paralēli visu laiku, kamēr darbojās darba grupa, tāpēc EM uzņemas visu atbildību. Ja OIK maksājumu atceltu rīt, visiem ražotājiem būtu tiesības prasīt no valsts kompensācijas. EM piedāvā maksimāli izvairīties no iespējamām tiesvedībām,” uzsvēra Ašeradens.
EM piedāvājums paredz tuvāko triju gadu laikā Latvijā atteikties no OIK, kā arī panākt, ka atbalsts “zaļajai” enerģijai mazināsies no līdzšinējā 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 0,3% no IKP, kā tas ir kaimiņvalstīs.
Lai atceltu OIK, EM piedāvā 2019.gadā atjaunot subsidētās elektroenerģijas nodokli 15% apmērā valsts budžeta tiešo maksājumu segšanai. EM arī piedāvā noteikt jaunas prasības biogāzes stacijām, nosakot minimālo pārtikas atkritumu un citu organiskās izcelsmes atkritumu īpatsvaru. Plānots arī reformēt jaudas maksājumu, tā administrēšanu nododot uzņēmumam AS “Augstsprieguma tīkls”. Patlaban to administrē “Enerģijas publiskais tirgotājs”.
EM rosina arī pārskatīt iekšējās peļņas normas metodiku, atsakoties no līdzšinējās prakses, kad revidents iesniedz savu iekšējās peļņa normas aprēķinu. OIK sistēmas reformas ietvaros piedāvāts izšķirties par vienu no diviem modeļiem, kas pamatā balstīti uz tirgus principiem – ieviest “zaļos sertifikātus” vai īstenot tirgus cenas efektivitātes modeli.
