– Ja tā, tad vajadzētu vaicāt, kas tad mums ir pie varas… 60
Edvīns Šnore: – Naivums un tuvredzība ir lieli. To jau mēs redzējām pirms Ukrainas krīzes – Latvija bija viena no valstīm, kas lobēja bezvīzu režīmu ar Krieviju. Vai tad nav skaidrs, ka Krievija Rīgas grāmatnīcās nopērkamās grāmatas par Ukrainu, filmas nefinansē tāpat vien? Tas viss ir mērķtiecīgi vērsta propaganda ar mērķi graut identitāti. Viņi taču neuzskata Latviju par pilnvērtīgu valsti. Viņuprāt, mēs esam radušies pēc 1991. gada, tātad pēc visas “tiesas un taisnības” mums jābūt ja ne Krievijas sastāvā, tad ietekmes sfērā noteikti. Mēs to kaut kā negribam saprast.
Jānis Dombrava: – Un vienlaikus mēs nenovērtējam paši savas “maigās varas” potenciālu. Kas notiktu Pleskavas apgabalā, ja kāds Latvijas medijs paplašinātu apraidi un sāktu mērķtiecīgi stāstīt par Ukrainā bojāgājušajiem krievu karavīriem no Pleskavas, par to, kā 1944. gadā notika Abrenes apriņķa pievienošana Krievijai, par ES tiešajiem platību maksājumiem Latvijas zemniekiem? Mūsu “maigās varas” politika varētu būt vēl efektīvāka nekā Krievijai! Mums nemaz nebūtu jāmelo! Taču mēs pat nemēģinām cīnīties.
Edvīns Šnore: – “Maigā vara” no Latvijas būtu apsveicama, taču vēl svarīgāk būtu pašiem par savu naudu nefinansēt raidījumus, kas faktiski savā ziņā atbalsta Krievijas propagandu. Ja ieslēdzām “Latvijas Radio 4” 9. maijā, tad tur varēja dzirdēt Uzvaras svētku programmu. Par Latvijas valsts naudu! Tad vispirms vajag, izdomāt, kāda ir mūsu vēstures politika. Svinēsim 9. maiju, jo tas ir nozīmīgs pārsimt tūkstošiem te iebraukušo nepilsoņu?
– Tātad kādi būs jūsu konkrētie soļi vēstures nozīmes veicināšanā Latvijā? Kāds būs Saeimas un valdības pasūtījums?
Edvīns Šnore: – To varēja sniegt vēstures apakškomisija. Kaut vai par to pašu arhīvu un pirmskara Latvijas kinofilmu atgūšanu, kas glabājas Krievijā. Ja būtu tāda institūcija, tad Saeimas līmenī varētu dot uzstādījumu Ārlietu ministrijai likt to kā būtisku jautājumu sarunās. Citādi mēs sarunās mēdzam būt ļoti atsaucīgi Krievijas prasībām, bet, kad ir runa par mūsu tautas kultūrvēsturisko mantojumu, tad mums vispār nav nekāda viedokļa. Es tomēr esmu optimists un ceru, ka tāda apakškomisija būs. Agri vai vēlu mēs pie tā nonāksim.
