Atklāj, kā tapusi Vējoņa runa par 25. marta deportācijām 5
Sabiedrības kritizētā Latvijas valsts prezidenta Raimonda Vējoņa runa Komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumā bijis Valsts prezidenta kancelejas darbinieku kopdarbs, žurnālam “Privātā dzīve” atklājusi prezidenta preses padomniece Kristīne Kļaveniece.
25. martā Komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumā pie Brīvības pieminekļa uzrunājot valsts augstākās amatpersonas, ministrus, Saeimas deputātus, dažādu valstu diplomātus, konfesiju pārstāvjus un citus klātesošos, Raimonds Vējonis atgādināja, ka šodien aprit 70 gadi, kopš Latvijā pastrādāti noziegumi pret cilvēci.
“Šī gadadiena varētu kļūt par simbolisku atskaites punktu godīgai sarunai par pagātni un piemiņu. Mūsu vēsture nav un nekad nav bijusi melnbalta un viennozīmīga. Arī Latvijas tautas deportācijas veica ne tikai tam speciāli ievestais karaspēks un čekisti.
Savus līdzcilvēkus represijām brīvprātīgi vai pret savu gribu, aiz bailēm vai pārliecības nodeva arī kaimiņi, radi un novadnieki,” atgādināja Vējonis, piebilstot, ka “šī vaina ir daļa no mūsu tautas mantojuma”.
Vējoņa runa izpelnījās plašu sabiedrības kritiku un neizpratni, izceļot priekšplānā latviešus kā atbildīgos par 1949. gada 25. marta deportāciju.
Uz jautājumu, kurš bija 25. marta runas autors, Vējoņa preses padomniece Kristīne Kļaveniece žurnālam “Privātā dzīve” norāda – runa bija kopdarbs. “Uzrunas sagatvošanā Raimondam Vējonim atbalstu sniedza Valsts prezidenta kancelejas darbinieki, kas veica vēstures materiālu izpēti,” skaidroja Kļaveniece.
Žurnāls atgādina, ka arī iepriekšējās Vējoņa runas vērtētas pretrunīgi. Piemēram,
neveiklā runa XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku noslēguma koncertā.
