Ātruma limits pārkāpts tikai par pāris km/h? Nekādu brīdinājumu – turpmāk būs jāmaksā sods 197
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Visi zinām – par 59 km/h atļauto 50 vietā (vai 99 atļauto 90 vietā) naudas sodi šobrīd netiek piemēroti. Pagājušajā piektdienā Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcas dalībnieki esot nolēmuši, ka tas nav pareizi. Pārkāpums ir pārkāpums. Un sodāms.
Nolēmuši – tā rakstīts oficiālajā LETA ziņā. Vairāk nekā stundu garo Tālivalža Vectirāna (SM Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors) vadīto sanāksmi noklausījos. Un nedomāju, ka “nolēmuši” ir īstais apzīmējums. Drīzāk derētu – neviens dalībnieks krasi neiebilda, tā ļaujot ministrijai šo priekšlikumu, kā saka, bīdīt tālāk.
Vai pareizā metode?
Neviens kategoriski neiebilda. Arī es piekrītu, ka ātruma limitu ignorēšana ir smaga un nu jau nepārprotami hroniska Latvijas satiksmes dalībnieku lielas daļas slimība. Piekrītu, ka tā mēdz būt gan satiksmes negadījumu cēlonis (retāk), gan padara to sekas smagākas (vienmēr). Bet…
Vai šāda principialitāte ir vajadzīga, iespējama, labu nesoša, ja valsts satiksmes jomā šobrīd nespēj ievērot fundamentālu kārtības sargāšanas noteikumu – sodam jābūt neizbēgamam!
Ja sodīti netiek simti ikdienā redzamu “lidotāju”, kuri Rīgas ielās pārvietojas nevis ar ātrumu “plus pieci”, bet divreiz ātrāk par atļauto, vai nav amorāli sūtīt rēķinus par desmit eiro gabalā daudz rāmākiem un rātnākiem pilsoņiem, kuri kļūdījušies par dažiem km/h?
Un tādu čeku būs daudz, jo formāla digitāla kontrole ir vienīgais kaut cik plaši lietotais paņēmiens, uz kuru mūsu Ceļu policija pašlaik spējīga. Pārvietojamiem radariem resursu nepietiek. Drošas distances neievērošanas (noteikti bīstamāka par +5 km/h!) fiksēšana un sodīšana nenotiek, jo šādu prasmju mūsu Ceļu policijai nav.
Bet vecie, labie stacionārie fotoaparāti ir. Un tie nobildēs mani, ja būšu par mata tiesu kļūdījies un nevis drošības pēc vilcies ar 45 km/h jau tā šajā vietā nenormāli lēno 50 km/h vietā. Tie spiedīs cilvēkus pie stūres veselīgas apkārtnes vērošanas vietā blenzt spidometros (ne vienmēr pareizi rādošos), tā vēl vairāk tracinot advansētos un limitu ar superprecizitāti ievērot spējīgos.
Un tā kādu kilometru… Mazliet lēnāk nekā līdz šim, bet krietni nervozāk. Vai tas nāks par labu?
Ilūzija par drošu braukšanu
Vēl atļaušos apšaubīt iecerētā jauninājuma pedagoģisko efektu. Tas tā vien ved stulbajā virzienā – ievēro limitus, un viss būs labi! Nebūs viss.
Jo pat limita “50” darbības zonā nav droši ar šādu ātrumu braukt cieši garām pieturā stāvošam autobusam, gar kura degunu (aplami, protams!) var sadomāt ielu šķērsot kāds, kuru radari neietekmē…
Pats savām acīm esmu redzējis, kā Lieldienu laikā K. Barona ielā pie Operas teorētiski sterili (kādi 45 km/h) braucošs golfiņš paņem starp lukturiem sasvinējušos, no ielas malā stāvošu auto aizsega izskrējušu čalīti. Gājējs lidoja teju metrus desmit…
Rezumēju. Pret priekšlikumu iebilstu. Krasi un principā. Jo nāk tas nelaikā. Un mēģina lēti un vienkārši risināt dārgas un sarežģītas problēmas. Tādas kā soda neizbēgamība. Tādas kā braucēju psiholoģijas veidošana (apmācības kvalitāte!) un šķietami elementāru fizikas likumu skaidrošana ar paņēmieniem, kuri tiks patiešām pieņemti.
