Foto: Valsts policija

Vismaz 77 “zibenszeļļi” stundā! Reklāmas ignorējam, varbūt palīdzētu vairāk spožu policistu uz ielām? 20

Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Ātruma limitu pārkāpumi – šī epidēmija turpinās. Un ārstēta tiek vāji.

Par ātruma kontroles superdiennakti (21. un 22. aprīlis) Valsts policija ziņo: “Kopumā 24 stundās fiksēts 551 ātrumpārkāpums, kas ir vismaz divas reizes vairāk nekā ikdienā, kad vidēji tiek fiksēti 200 ātrumpārkāpēji.

CITI ŠOBRĪD LASA

Papildus pārkāpumiem, ko fiksējuši likumsargi, arī ar fotoradariem šajās 24 stundās ir fiksēts ļoti liels pārkāpumu skaits – ar stacionārajiem fotoradariem pieķerti 1124 pārkāpēji, ar pārvietojamiem – 179.”

Pavirši uzskatot – varen branga “vakcinācija”. Bet…

To tātad saņēmuši 551+1124+179 = 1854 piloti. No vairāk nekā 800 000 Latvijā licencētajiem. Divi no tūkstoša. Visus spēkus mobilizējot, policija spējusi fiksēt 77 pārkāpumus stundā. Jeb 1,3 minūtē. Tik vien to ir?

Cik daudz to inficēto?

Braucu no Rīgas centra pāri Vanšu tiltam. Zīme “70”. Rātni iekārtojos labajā joslā. Un atļauju sev 75 km/h. 500 metros (līdz nobrauktuvei uz Ķīpsalu) jeb apmēram 20 sekundēs mani pa kreiso joslu pārliecinoši apsteidz pieci. Tātad nevis nepilns viens minūtē, bet viens ik četrās sekundēs…

Stundā kādi 900, kuri uzskata, ka limits šeit aplams, tātad bez kautrēšanās pārkāpjams. Čaļi ar “bembjiem”? Ko jūs… No tiem pieciem trīs bija dāmas. Divas lielos džipos, viena – mazā “Mini”. Ceturtais – solīds sirma kunga stūrēts “Volvo”. Piektais – īsts sporta rīks. Aprūsējis “VW Transporter”. Preču piegādes lielmeistars. Tie vispār pēdējā laikā izceļas…

Mazs mana testa poligoniņš? Mazs. Bet, kā saka, tipisks. Rīgā simtiem vietās tiražēts. Uz lielceļiem? Visus apbraukāt nespēju. Bet varu ieskatīties Valsts ceļu satiksmes intensitātes kartē (https://lvceli.lv/celu-tikls/celu-kartes/satiksmes-intensitate-karte/), kur zils uz zaļa rakstīts – divos Liepājas šosejas kontrol­punktos pašlaik (svētdiena, plkst. 13) vidējais ātrums ir 99 km/h.

Reklāma
Reklāma

Līdzīgs tas ir vēl kādās desmit mērījumu vietās visā Latvijā. Un katrā plūsmas intensitāte ap 200 auto stundā. Ja pieņemam, ka puse limitu ievēro, tātad tūkstošiem jābrauc virs simta. Un tā šie arī brauc.

Nav jau tas bīstami…

Izplatīta atruna. Gandrīz pareiza. Bet tikai gandrīz. Tas simts uz tilta pustukšā kreisajā joslā tieši fiziski bīstams nav. Brauc – ja spēj un gribi tiem labējiem demonstrēt savu attieksmi pret likumu un kārtību. Vinnēsi dažas sekundes. Kuras mēs visi tūlīt pazaudēsim Kalnciema vai Daugavgrīvas ielu šaurībā. Piecietīšu.

Bet daļa ātro ir sliktāki. Ja kreisajā joslā viņiem priekšā gadīsies kāds lojālais (75 km/h), sekos skrējēja niriens pa labi – manā tiešā tuvumā, tad lēciens atkal pa kreisi, tā rāmu un drošāku plūsmu viņš šodien čakarēs vēl desmitiem reižu. Un tas jau ir pretīgi.

Bet policijas nav. Ja nu vienīgi digitālie rīki (kā redzams VP uzziņā, tieši tie fiksē lielāko pārkāpumu daļu), kuriem ir viens milzīgs trūkums – netiek fiksēts vadītājs, tādēļ nav ne soda punktu, ne diskvalifikācijas. Tikai naudiņa. Kuru daudzi bezkauņas, izskatās, var netaupīt.

Netrafareto patruļu mums maz. Un ganās tās diemžēl vietās, kur iespējams grēcinieka aizturēšanai nepieciešamie apgriešanās, pakaļdzīšanās un aizturēšanas manevri. Sarežģīti, iespējams, pat savdabīgi bīstami. Un piedevām vēl visai ilgais protokolēšanas process, kura laikā dārgā tehnika un ekipāža notikumus trasē neietekmē. Un tādēļ pat superakciju dienās paārstē tikai dažus.

Varbūt kaut kā citādi?

Varbūt nevajag skaļas akcijas un dažu ātruma čempionu meklēšanu. Vajag pameklēt citus paņēmienus policijas ikdienas darbā. Netrafaretie auto ir labi. Taču dārgi un soda, kā saka, bez prevencijas. Vajag pēc iespējas vairāk redzamus, košus rīkus. Jārada uzraudzības klātbūtnes efekts – tā būs atturēšana no vaļībām. Kaut vai bez apturēšanas un grēku protokolēšanas.

Ja automobiļu un kvalificētu inspektoru nepietiek – lai pēc iespējas redzamās vietās ir koši tēr­ptas motociklistu ekipāžas. Ne tikai dabā redzamas – tās pilnīgi noteikti tiks atzīmētas simtos “Waze” lietotņu, parādīsies tūkstošos ekrānu. Un ātrumu slāpēs labāk par dažiem sodītajiem.

Varbūt var arī pamēģināt smagnējo netrafareto ekipāžu birokrātiju beidzot vienkāršot? Varbūt var sodu vietā par pārkāpumiem nomaļās vietās, kur formāli limitu pārkāpumi nav pārāk bīstami, lietot fiksi izsniedzamus ielūgumus (obligāti izpildāmus) uz drošas braukšanas skolu nodarbībām?

Efektīvas vakcīnas un zāles jāmeklē. Arī otram izplatītākajam noteikumu un drošības normu pārkāpumam – distances neievērošanai.

Nelien pakaļā!

Par mērenu rupjību virsrakstiņā neatvainojos. Tā ir tīša. Faktiski gribētos teikt vēl skarbāk, lietot vārdu, kas sākas ar “d”. Varbūt tad kāds no pārāk nu jau daudzajiem agresoriem sadzirdētu un savu pretīgo, stulbo, bīstamo ieradumu iegrožotu. Un ceļu turpinātu man aizmugurē. Vai priekšā – ja tiešām ir tik dikti steidzīgs. Nevis bāztu degunu pakaļā.

Pie reizes par vārdiņu “pakaļa”. Tas nav rupjš, ja runa ir par priekšmetu. Par auto, piemēram. Ja reiz par ratu pakaļām rakstīja Andrejs Upīts, brāļi Kaudzītes, Vilis Lācis, pat Rainis – kāpēc mēs nu esam kļuvuši tik smalki, ka automobilim ir “aizmugure”, “aizmugurējie”, nevis pakaļējie riteņi un bremzes? Manuprāt, aplami. Manuprāt, aizmugure ir daudz plašāks jēdziens. Ienaidnieka aizmugure, piemēram…

Labi. Filozofiski filoloģisko atkāpi beidzu. Runāsim par drošu distanci starp vienā virzienā braucošiem auto.

To skaits nemazinās. Gluži otrādi. Parādās unikāli eksemplāri, kuri liek policijas darbinieku kvalifikāciju apšaubīt. Mani ar atļautu ātrumu 70 km/h Daugavgrīvas šosejā ar atstarpi mazāku par desmit metriem uz Bolderāju nupat stūma… pašvaldības policijas busiņš.

Nez kas notiktu, ja man pēkšņi nāktos bremzēt? Turpat, tikai virzienā uz centru, galīgu analfabētismu demonstrēja ostas policijas pikaps. Tā pilots meklēja apdzīšanas iespēju, satiksmes autobusa pakaļā ielīdis. Dīdījās kā tirliņš reizes septiņas, līdz beidzot izlēca pretimnācēju šķirbā visai riskanti.

Nemāca viņus braukt vairs neviens un nemaz? Pakaļā lien jau ātruma limitu sakarā pieminētie kravas busiņi. Un – kronis visam – baļķu vedēji, kuru ātruma ierobežotāji noregulēti krietni virs 80 km/h, tā gribētu braukt arī šeit. Ko maisies pa kājām, sīkais?

Vajadzētu vakcīnas. Bet maz jau ticams, ka policija tās atradīs. Ja nu vienīgi pēc pēdējā laikā bieži pieminētas prāvu papildu finanšu resursu piešķiršanas. Nāksies vien mums pašiem sev vēl un vēlreiz atgādināt – brauciens ar mazu distanci ir galēji stulbs, ja tu ielien pakaļā kādam par sevi lielākam.

Tu aplaupi pats sevi (viņš – smagais – pat spoguļos tevi īsti neredz). Un neko vairāk kā viņa dibenu neredzi tu. Ne labo ceļa malu, kurā var streipuļot kāds gājējs vai riteņbraucējs, stāvēt kāds pamests traktors, kuru priekšējais tad pēkšņi un tev negaidīti apbrauks, ne (pietiekami tālu) pretējo, kreiso joslu, kurā tu laikam gan ilgojies mesties iekšā.

Tu neredzēsi netālo krustojumiņu, kurā kāds gatavojas uz lielceļa izlēkt (viņš jau tevi arī ne…). Tu zaudē droša, ātra brauciena galveno sastāvdaļu – plašu skatu. Tu pats lien situācijā, kas var prasīt pārāk asus manevrus. Kāpēc tā dari? Imunitātes trūkst? Vai naivi ceri, ka daži simti policistu pieveiks vējdzirnavu tūkstošus?