Publicitātes foto

Augsnes ielabošanai nepietiek ar mēslojumu vien 0

Runājot par augsnes auglību, parasti vispirms min augsnes skābuma reakciju, organisko vielu daudzumu un nodrošinājumu ar barības elementiem. Kopš siltumnīcu agronomi izmanto hidroponiku, ne mazāk svarīga ir kļuvusi substrāta struktūra. Vienas un tās pašas šķirnes vienā siltumnīcā ar vienādu barības elementu nodrošinājumu, bet dažādos substrātos aug ļoti atšķirīgi. Inertie sub­strāti atšķiras ar struktūru, proti, ar poru daudzumu, lielumu un izvietojumu, kas nodrošina noteiktu gaisa un cieto daļiņu (minerālvates vai kokosa šķiedru, vai perlīta, vai keramzīta gabaliņu) proporciju.

LE
LETA
Ziņas
Ielās patrulēs karavīri, par ierobežojumu neievērošanu – kriminālatbildība. Jauni plāni Covid-19 apturēšanai? 75
1 diena
SK
Skaties.lv
Ziņas
Šobrīd tā ir vienīgā koronavīrusa neskartā pašvaldība Latvijā. Kā tur izdevies izvairīties no vīrusa izplatības? 4
12 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Esi šodien ļoti, ļoti uzmanīgs! Horoskopi 2.decembrim
15 stundas

Latvijā augsnes struktūras uzturēšanai un uzlabošanai pašlaik netiek veltīta pienācīga uzmanība. Tehnika kļūst arvien smagāka, ražas lielākas un dārzeņu novākšanas laiks mēdz ieilgt līdz pat decembra sākumam, kad smagās kravas jāizved no pārmitriem laukiem. Augsne sablīvējas un lietainā laikā ilgi ir mitra. Pavasarī tā ilgi iesilst, tāpēc aizkavējas sēklu uzdīgšana. Tāpat sliktas augsnes struktūras dēļ veidojas anaerobie apstākļi, kas ir labvēlīgi patogēniem mikroorganismiem – sēnēm un baktērijām. Augsnes struktūru veido mikroorganismi, kuri noārda organiskās vielas, un sīkie dzīvnieki (tostarp sliekas), kuri arī barojas ar organisko vielu un izveido ejas (kanālus) augsnē.

Augsnes struktūras uzturēšana un uzlabošana jau vairākus gadus nodarbina holandiešu speciālistu prātus. Lūk, kam iesaka pievērst uzmanību Holandes konsultāciju un pētniecības firmas Hortinova speciālists Martins van de Vaters. Ņemot vērā, ka Latvijā un Holandē barības elementi tiek noteikti pēc atšķirīgām metodēm, viņa ieteikumi jāuztver kā viela pārdomām, nevis kā tiešas rekomendācijas. Būtu labi, ja līdzīgus pētījumus tieši Latvijas apstākļos veiktu arī mūsu zinātnieki. Augsne katrā laukā un pat tā daļā atšķiras pēc spējas saturēt elementus. Māla–humusa komplekss nosaka, cik daudz augsne spēj saturēt katjonus, tostarp Ca, Mg, K, Na un H. Šo spēju sauc par kopējo jonapmaiņas kapacitāti, un holandieši izmanto šo rādītāju agroķīmisko analīžu datu interpretēšanai. Smilšainai augsnei kopējā jonu apmaiņas kapacitāte ir zemāka nekā mālam; šie rādītāji vispār nav salīdzināmi. Palielinot organisko vielu daudzumu vai iestrādājot kūdru (kā to mēdz darīt amatieri mazdārziņos), ir iespējams lēnām kāpināt lauka augsnes kopējo jonapmaiņas kapacitāti. Tāpat tā var arī samazināties, piemēram, organisko vielu mineralizācijas procesā. Ir svarīgi panākt optimālu proporciju (attiecību) starp katjoniem māla–humusa kompleksā, jo no tā ir atkarīga elementu pieejamība augam.

Optimālā attiecība
Holandiešu speciālists par optimālu uzskata šādu katjonu proporciju – Ca 68% – Mg 12% – K 3–5%, Na 1–3%, citi katjoni 4%, H 10%. Optimāla proporcija ir atkarīga arī no elementu noteikšanas metodes, tāpat jāņem vērā, ka runa ir nevis par oksīdiem, bet par elementiem (K nevis KO2). Ja katjonu proporcija ir optimāla, tie ir pieejami augiem un savā starpā nekonkurē. Lai nodrošinātu labu augsnes struktūru, svarīga ir Ca:Mg attiecība. Holandieši uzskata, ka tai jābūt 5,67:1 (68%:12%). Šāda attiecība nodrošina labu augsnes struktūru, ūdens saturēšanas spēju un pietiekamu skābekļa daudzumu augsnē.

Skābeklis ir ļoti svarīgs veselīgai sakņu augšanai un augiem veselīgas augsnes mikrofloras attīstībai. Skābekļa (gaisa) trūkuma apstākļos ir traucēta sakņu augšana un veicināta patogēnu attīstība. Tas ir sevišķi svarīgi Latvijā, kur nav reģistrēts neviens augsnes fungicīds, bet mēslojuma Perlka izmaksas ir augstas. Burkāni, bietes, kāpostaugi un rapši, kartupeļi, sīpoli un ķiploki ļoti cieš no augsnes patogēniem, un alternatīvas – agroķīmiskas un agrotehniskas – metodes ir vienīgā iespēja problēmu kaut cik mazināt.

Pareiza kaļķojamā materiāla izvēle
Augsnes skābuma reakciju – pH – iespējams paaugstināt ar karbonātu (HCO3–) iestrādi. Kaļķojamā materiāla izvēli nosaka tā cena un transportēšanas izmaksas. Nereti transports izmaksā dārgāk par pašiem karbonātmiltiem. Tomēr, izvēloties kaļķojamo materiālu, ir svarīgi ņemt vērā Ca:Mg attiecību gan materiālā, gan arī augsnē. Diemžēl augsnes agroķīmiskā izpēte nenosaka ne kalcija, nedz magnija daudzumu un sniedz kaļķošanas rekomendācijas, tikai pamatojoties uz pH rādītāju. Audzētājs var pieteikt šo elementu noteikšanu VAAD laboratorijā par atsevišķu samaksu, bet tas jādara uzreiz, piesakoties agroķīmiskajai izpētei.

Elementu pārbagātība
Magnija, nātrija un (mazākā mērā) kālija pārbagātība vainagojas ar augsnes struktūras pasliktināšanos. Šie elementi konkurē ar kalciju, veicina tā izskalošanos no māla–humusa kompleksa un ietekmē māla daļiņu izvietošanos un blīvumu. Magnija pārbagātību var mazināt, paaugstinot citu katjonu daudzumu, piemēram, kalcija vai kālija. Šādā gadījumā svarīgi ievērot atbilstošu proporciju. Ģipsis veicina kalcija un magnija izspiešanu no māla–humusa kompleksa. Tāpat ģipsī esošais sērs (sulfātjons) veicina magnija izskalošanos. Šādā veidā katjonu proporcija jeb bilance tiek uzlabota. Ģipša iestrāde praktiski neietekmē pH vērtību.
Nātrija pārbagātību ir iespējams novērst, veicinot šī elementa izskalošanos. Tā mēdz rīkoties siltumnīcās pirms vai tieši pēc audzēšanas augsnē. Holandē siltumnīcās augsnē audzē vienīgi bioloģiskie dārzkopji, bet nātrija pārbagātība mēdz rasties no kūtsmēslu lietošanas. Latvijā pašlaik nātrija daudzums augsnē nevienu sevišķi neinteresē, tāpēc ticamu datu nav. Digestāta un sliekkomposta un kūtsmēslu lietošana spēj būtiski paaugstināt nātrija daudzumu augsnē.
Nātrija pārbagātību veģetācijas periodā ir iespējams mazināt, bagātinot augsni ar anīn­skābēm vai pievienojot tās barības šķīdumam (siltumnīcās). Tās veicina sakņu aktivitāti un uz laiku saista nātriju. Pašlaik mēslojumu tirgū ir pieejami ļoti daudz amīnskābes saturošu līdzekļu, problēmu rada to augstās cenas un praktisko pētījumu un salīdzinājumu trūkums.
Organiskie mēslošanas līdzekļi, piemēram, komposti uz augu bāzes rada pievienoto vērtību ikviena auga audzēšanā. To daudzums vienmēr jāsaskaņo ar analīžu rezultātiem, tāpēc ka kālija pārbagātību ļoti bieži rada organisko mēslojumu pārdozēšana. Zaļās masas komposti ir viens no organisko vielu daudzuma paaugstināšanas paņēmieniem, bet nedrīkst aizmirst, ka līdztekus tam augsnē nonāk bezmaksas slāpekļa, fosfora un kālija devas. Sezonas laikā kālija pārbagātību var mazināt ar magniju saturošiem lapu mēslojumiem, vienlaikus jāseko kalcija pieejamībai. Pieņemt pareizo lēmumu palīdz laikus veikta lapu sulas analīze. Tāpat uz kādu laiku lieko kāliju spēj saistīt amīnskābes sakņu zonā.

Noteicošā – kopējā apmaiņas kapacitāte
Kopējā apmaiņas kapacitāte nosaka, cik daudz jonu augsne spēj saistīt. Ja māla daļiņu vai humusa ir par maz, var veikt korekcijas ar mazām mēslošanas līdzekļu devām. Lai panāktu optimālu elementu proporciju māla vai kūdras augsnēs, vajadzēs pievērst lielāku uzmanību kalcija, magnija vai kālija daudzuma korekcijai. Šo elementu daudzums augsnē ir atkarīgs no māla–humusa kompleksa lieluma. Firmas Hortinova izmēģinājumos vairāku gadu laikā analizēta augsnē vienā un tājā pašā laukā, paraugi katru reizi ņemti no lauciņa, kurā tika audzētas galda bietes. (Vienā laukā tika audzēti vairāki kultūraugi noteiktā augusekā). 2013. gadā pH/H2O bija zemāka par optimālo, tāpat Ca:Mg:K attiecība nebija ideāla. 2013. gada rudenī laukā iestrādāts komposts kopā ar magniju saturošiem karbonātmiltiem, lai palielinātu Mg daļu proporcijā. Tā iespaidā 2013. gadā pH paaugstinājās, uzlabojās arī Ca:Mg:K attiecība. Tāpat palielinājās kopējā apmaiņas kapacitāte un tā turpināja palielināties arī turpmākos gados, pateicoties organiskās vielas satrūdēšanai un humusa veidošanai, kas savukārt veicināja augsnes mikrofloras aktivizēšanos. Panāktā Ca:Mg:K attiecība vairākus gadus vairs neprasīja papildu korekcijas un nodrošina augu labāku stresa izturību mainīgos laika apstākļos pavasarī.

PIlns raksts žurnāla “Agrotops” 2016.g.maija numurā

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Laukos
Alojas novadā decembrī aizliegta spiningošana un mušiņmakšķerēšana ar mākslīgo ēsmu Salacā
15 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Prognozēja, ka cenas pandēmijas dēļ kritīsies, taču Latvijā notika pretējais 7
2 dienas
LA
LA.LV
Laukos
Palīdzēt Latvijai augt
2 dienas
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
Latvija kļūst par izmēģinājuma vietu urbānai fermai, kurā zaļumi tiek izaudzēti rekordtempos 21
3 dienas
LE
LETA
Ziņas
Ielās patrulēs karavīri, par ierobežojumu neievērošanu – kriminālatbildība. Jauni plāni Covid-19 apturēšanai? 75
1 diena
SK
Skaties.lv
Ziņas
Šobrīd tā ir vienīgā koronavīrusa neskartā pašvaldība Latvijā. Kā tur izdevies izvairīties no vīrusa izplatības? 4
12 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Esi šodien ļoti, ļoti uzmanīgs! Horoskopi 2.decembrim
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tas ir ar vienu konkrētu mērķi.” Jaunups norāda, kam bija izdevīgi gāzt Juri Pūci 27
17 stundas
LE
LETA
Ziņas
Sākta pārbaude saistībā ar premjera Kariņa nopludinātajiem attēliem no videonovērošanas ierakstiem 46
14 stundas
LA
LA.LV
Laukos
Zīmols O’Wood ar Ošukalna identitāti
4 dienas
LA
LA.LV
Laukos
Dānijas kažokādu uzņēmumā Covid-19 izslimojuši Latvijas viesstrādnieki
4 dienas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Latvijā šogad saražots vairāk siera un biezpiena nekā pērn 2
6 dienas
LE
LETA
Laukos
Koronavīruss atklāts ūdeļu fermā Lietuvā 1
5 dienas
IR
Ilmārs Randers
Laukos
Latvijā kūdras ieguvei izmanto tikai 4% no visām kūdrāju platībām. Vai jaunā stratēģija veicinās platību apguvi?
6 dienas
LE
LETA
Laukos
Zivju pārstrādes uzņēmumā “Brīvais vilnis” saslimšana ar Covid-19 konstatēta 77 darbiniekiem
6 dienas
ML
Māra Libeka
Ziņas
Ārkārtējās situācijas laikā ārsti tiekas kongresā – mikrofons ceļo no rokas rokā, starpbrīdis bez diviem metriem un sejas maskām 3
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ārkārtējo situāciju pagarina līdz 11.janvārim. Kādi ierobežojumi mūs sagaida? 13
10 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
FOTO. VIDEO. Viena bilde svarīgāka par veselību? Ogrēnieti satrauc iedzīvotāju bezatbildīgā drūzmēšanās 3
1 stunda
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Reorganizēs mikrouzņēmuma nodokļa režīmu. Kas drīkstēs to izmantot? 1
2 stundas
MA
Māris Antonevičs
Ziņas
Māris Antonevičs: Draugi, nav labi ar valdību. Tātad – ko pateica premjers? 3
2 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Viens trieciens pēc otra: princis Harijs zaudējis tuvu cilvēku 2
3 stundas
GN
Gunārs Nāgels
Ziņas
Gunārs Nāgels: “Drosminieku” tiesības inficēt citus pie Brīvības pieminekļa 2
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Trešdien Latvijā būs sauss laiks: Austrumos iestājusies meteoroloģiskā ziema
2 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Krišjānis Kariņš komentē fotogrāfijas, kurās viņš “pieķerts”, iepērkoties lielveikalā bez maskas 15
21 stundas
LE
LETA
Ziņas
Deputātu stāvvietu karšu “epopeja” turpinās: Krauze un Gobzems vēršas KNAB
16 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tas ir ar vienu konkrētu mērķi.” Jaunups norāda, kam bija izdevīgi gāzt Juri Pūci 27
17 stundas
PA
Pēteris Apinis
Veselam
Pēteris Apinis: Vakcīnas pret Covid-19. Ko mēs zinām par šo vakcīnu drošību? 38
1 diena
ML
Māra Libeka
Stāsti
Ja statistiku par mirušo skaitu sāktu detalizēti analizēt, aina nebūtu tik dramatiska? Saruna ar infektoloģi Ludmilu Vīksnu 26
23 stundas
MB
Madara Briede
Ziņas
Kā Valmierā no PET pudelēm un zvejas tīkliem top ekoloģiski peldkostīmi 7
1 diena
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Paziņo, cik liela ir vidējā pensija Latvijā un, cik vidēji saņem pensionārs ES 46
20 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Piecgadīgā princese Šarlote nebeidz pārsteigt ar savu uzstājību: pati izlēmusi aprunāties ar karalieni Elizabeti II 7
21 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. Uzlidot debesīs ar mirdzošu gaisa balonu! Kā Liepāja gatavojas Ziemassvētkiem 1
18 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
“Vācu sirotāju” prasība, kas Latvijā izraisīja lielu sašutumu
09:40
SK
Skaties.lv
Stāsti
FOTO. VIDEO. Viena bilde svarīgāka par veselību? Ogrēnieti satrauc iedzīvotāju bezatbildīgā drūzmēšanās 3
08:44