Augstākais piedzīvojums spēlmaņa mūžā 0
Aizvakar vēlu vakarā balvu par Mūža ieguldījumu teātra mākslā pasniedza Valmieras teātra aktrisei Ligitai Dēvicai un Sanfrancisko Mazā teātra dibinātājam, aktierim un režisoram Laimonim Siliņam.
Ligitas Dēvicas rokās sarkanu rožu klēpis likās tik smags kā aktrises mūžs. “Kas paliek pēc aktiera mūža?” – balsij viegli aizlūstot, retoriski vaicāja aktrise. “Skatuvei atdotā sirds, prāts un dvēsele paliek skatītājos.” Laimonis Siliņš jau no jaunības dienām bija sapņojis uzkāpt uz Nacionālā teātra skatuves. Sapni viņš pirmoreiz īstenoja 1978. gadā, uz Rīgu atvedot Harija Gulbja lugas “Kamīnā klusi dzied vējš” iestudējumu. Pēc šī notikuma Laimonis ar dzīvesbiedri Brigitu rada iespēju ik pa pāris gadiem kādu no Latvijas teātriem uzaicināt viesos ASV latviešu centros, neaizmirstot arī parādīt savus iestudējumus plašākai Latvijas publikai. Laimonis Siliņš sacīja, ka šis ir augstākais piedzīvojums viņa spēlmaņa mūžā.
Jau rakstīts, ka 23. novembrī Dailes teātrī iecerēto “Spēlmaņu nakts” laureātu apbalvošanas ceremoniju atcēla sakarā ar 21. novembrī notikušo traģēdiju Zolitūdē.
