Auto tirgus vīrusa ēnā. Marku sacīkstē izvirzījies jauns līderis – “Škoda” 4
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pusgada rezultāti automobiļu tirdzniecībā ir saskaitīti. Un jāatzīst, ka galēji pesimistiskās prognozes, kuras es (ar vairāku tirgotāju palīdzību) jums sazīmēju maija sākumā, nav bijušas precīzas. Kritums, protams, ir – gan jaunu, gan lietotu auto importā. Bet tas nav graujošs. Tas ir dilstošs. Jūnijs jau tuvojas pērnajiem kontrolskaitļiem. Šķiet – izdzīvosim. Vien sliktās strukturālās tendences diemžēl ne tikai saglabājušās, bet pat pastirprinājušās. Sevišķi lietoto auto jomā.
Vispirms par jaunajiem
Jo tie ir mūsu ekoloģiskās un ekonomiskās nākotnes pamats. Kā jau teicu – pēc skumjā aprīļa un maija jūnijs tuvs pērnajam līmenim. Marku sacīkstē jauns līderis – “Škoda”. Kas neapšaubāmi priecē, jo izvēlē vismaz šobrīd ir uzvarējis demokrātisks zīmols. Bet nenoliedzami – ar ciltstēvu “VW/Audi” dižciltīgajām iezīmēm.
“Škoda” šā gada jūnijā pirkta pat vairāk nekā pērn. Un tāda nav vienīgā. Pagājušā gada rezultātus uzlabojuši arī “Peugeot” un “Renault”. Arī ne no tiem dārgākajiem. Un luksusa preces – “Audi”, “BMW”, “Mercedes” un “Range Rover” iekārtojušies vien tabulas otrajā desmitā.
Lēni, bet aug benzīna motoru pārsvars pār dīzeļiem. Jau 63% pircēju ir spējuši atteikties no dārgākajiem, pilsētvidei kaitīgākajiem un tikai tālos braucienos ekonomiskākajiem motoriem.
Tas labi. Kas no sliktā nemainās? Mazo klašu popularitāte. Tā joprojām visai tālu atpaliek no Eiropas vidējā (ap trešdaļu tirgus) līmeņa. Mūsu izvēle joprojām nemainīgi ir “krosoveri”. Klasifikatorā par maziem un kompaktiem sauktie “Toyota RAV4”, “VW Tiguan”, “KIA Sportage”, “Peugeot 5008″… Visi lielāki un smagāki par pieticīgas un taupīgas izvēles etaloniem.
Paliekoša sāpe – lietoto vecums
Latvijas autoparku joprojām būtiski papildina tikai Eiropas, piedodiet, atkritumu imports. Jaunus auto grūtajā pusgadā tātad ievedām sešus ar pusi tūkstošus. Lietotus – gandrīz trīsreiz vairāk. Un vairāk nekā puse no tiem ir virs tehniski kritiskā 200 000 nobraukuma un ražoti pagājušajā desmitgadē. Pirms 2008. gada krīzes. Šīs preces cena neaug ne Eiropā, ne Latvijā. Pat absolūts augstākās klases “premium” ir dabūjams par piektdaļu no jauno tirgus līdera “RAV 4” cenas. Un, nudien, izskatās vēl gluži labi. Brauc arī teicami. Un kā gan citādi lai brauktu tas autobūves krējums, kuru redzam ievesto lietoto modeļu “Top 10” tabulā?
Uzvarētājs “Audi A4”. Dīzelis, protams (vairāk nekā 80 procenti šajā tabulā ir dīzeļi). Veselus 4,7 metrus garš. Vairāk nekā pusotras tonnas smags, tādēļ nekratās, bet žūžo kā superdīvāns. Bet līdz simtam ieskrienas 8 sekundēs. Un ātruma griesti šim nieka 230 km/h… Kaifs!
Štrunts, ka šo kaifu reāli, fiziski noķers vien tie daži, kas ar šādu pirkumu sadūšosies Eiropu apceļot (pa lielceļiem, jo daudzas pilsētas šos iekšā nemaz nelaidīs). Pārējie dudinās tepat – tā ap simtu. Un spēlēs mūžīgo ilgizturības loteriju. Krietns pulks tajā vinnēs, jo šī tehnikas daļa (saprātīgi lietota un kopta) tiešām spēj ripot vēl vismaz pāris simttūkstošu. Vinnēs un savu auto slavēs, tā piepulcējot kārdinājumā kritušo pulkam vēl tūkstošus. Bet daudzi zaudēs. Iekritīs dārgu remontu slazdos, ar kuriem – pretēji veiksminiekiem – nelielīsies. Kautrīgi klusēs un netraucēs azartspēli uzspēlēt citiem.
Bet tā ekoloģija…
Samazināsim tos nāvējošos CO2 izmešus! Skaists jau šis sauklis. Bet uzklausa to vien daži desmiti visai interesantu lietotu auto pircēju, kuri riskē ņemt elektropiedziņu. Tiem tūkstošiem, kas lietoto auto plačos pērk iekšdedzi, tas ir, kā saka, pie vienas vietas. Viņiem vienkārši vajag pārvietoties.
Un nospļauties par to, ka tā skaistā “A4” izmeši par trešdaļu pārsniedz jaunās, bargās Eiropas normas. Turklāt dīzeļu CO2 devums nemaz tik liels nav. Tam “A4” – 139 g/km. Jauno līderim “RAV4” ar 2,6 l benzīna dzinēju – 163 g/km… Vari, protams, kļūt zaļāks, ja ņemsi hibrīdu (tad būs 102 grami), bet piemaksāt nāksies tik, cik maksā divi vecie “Audi”. Gribu? Pat ja gribētu – nevaru…
Tātad – gandrīz droši šķiet, ka auto tirgus Latvijā izdzīvos. Bet izdzīvos (ar niecīgām izmaiņām) vecajā veidolā, kuru par ekoloģisku un klimata saudzēšanas plāniem noderīgu nu nekādi nevar saukt. Ko darīsim, pilsoņi braucēji? Ko lemsim, pilsoņi likumdevēji?
