Bagātie no smakām nebaidās 0
Smaku dēļ Latvijā iedzīvotāji bieži protestē pret lielfermu celtniecību apdzīvoto vietu tuvumā. Bet gaļa garšo, un, kā bez smakām pie tās tikt, zina tikai mednieki un produktu importētāji.
Šovasar apceļoju Bavāriju un Austriju, varbūt tās tik bagāti dzīvo tieši tādēļ, ka nebaidās no smakām. Braucot pa lielajām maģistrālēm, tūristu autobusā ik brīdi ieplūda kūts smakas, jo tuvāk Alpiem, jo intensīvāk. Nakšņojām nelielās apdzīvotās vietās, Rordorfā Bavārijā un Gollingā Austrijā. Abās vietās ciematu teritorijās blakus viesnīcām, un nebūt ne nomalēs, atradās liellopu fermas ar vismaz pussimts galvām un attiecīgajām smakām. Gollingā ferma bija piebūvēta pie trīsstāvu viesu nama, tā teikt, zem viena jumta, 50 soļus no baznīcas sētas un ap 100 soļiem no pašvaldības ēkas. Fermu durvis bija atvērtas, tūristi gāja un priecājās pie dažāda vecuma teliņu aplokiem, kuri parasti atradās ārpusē, un nebija nekādu problēmu.
Latvijā kaut kas tāds nav iedomājams, mums deguni smalkāki un likumi bargāki, bet maciņi un vēderi tukšāki. Laiks pārņemt turīgo valstu pieredzi arī ražošanas veicināšanā, ne tikai eiro ieviešanā.
Informācijai – viesnīcas blakus fermām bija labā līmenī, plašumā un iekārtojumā pārākas par daudziem mūsu viesu namiem.
