Bagatskis: Eiropas čempionāta rīkošana ļaus spēlēt sešatā pret pieciem 0
Kaut būšana par sacensību mājiniekiem ir smaga nasta, Eiropas čempionāta basketbolā rīkošana Latvijas valstsvienībai beidzot ļaus spēlēt sešatā pret pieciem pretiniekiem, atgādinot līdzjutēju atbalstu, uzsver Latvijas izlases galvenais treneris Ainars Bagatskis.
Kā zināms, Latvijā nākamajā gadā no 5. līdz 10.septembrim risināsies Eiropas čempionāta vienas apakšgrupas turnīrs.
“Tā būs jauna pieredze – gan papildu spiediens un atbildība, gan iespējas, jo beidzot varēsim spēlēt seši pret pieciem. Nešaubos, ka “Arēna Rīga” būs pārpildīta,” Latvijas Basketbola savienība (LBS) citē Bagatski. “Bet komandas sekmes jebkurā gadījumā būs atkarīgas no pašiem. Kā sagatavosimies, cik stipri būsim fiziski, taktiski un, pats galvenais, mentāli. Pagaidām visiem spēlētājiem tradicionālais novēlējums – lai sezonas klubos būtu veiksmīgas un traumas ietu apkārt ar līkumu. Izbaudīsim basketbolu un labā noskaņā jūlijā pulcēsimies jaunam darba cēlienam.”
“Kā katru gadu, sagatavošanās posms būs sešas nedēļas garš. Šķiet – laika daudz, bet patiesībā tā ir ļoti maz. Kaut kādas atkāpes var būt pirmajā – iesildošajā nedēļā,” skaidroja treneris. “Valstsvienībā mans pirmais princips – visu organizēt tā, lai mēs visi kopā pēc iespējas labāk pavadītu laiku. Lai treniņi būtu grūti, bet noderīgi turpmākajai karjerai. Lai komanda spēlētu tādu basketbolu, kādu protam vislabāk. Lai tie, kuri dažādu iemeslu dēļ nav spēlējuši izlasē, to nožēlotu. Jo basketbolista karjera patiesībā nav nemaz tik gara, kā jaunībā šķiet, un iespēju spēlēt savas valsts galvenajā komandā vajag novērtēt un izmantot.”
Pirmā Eiropas čempionvienība Latvijā līdz šim finālturnīru rīkojusi vienu reizi, kad 1937.gadā ieņēma sesto vietu.
Iepriekšējā finālturnīrā pērn Latvija samērā negaidīti pārvarēja apakšgrupu turnīru un palika tikai vienas uzvaras attālumā no ceturtdaļfināla.
“Pērn Eiropas čempionāta beigās mums pietrūka divas uzvaras [līdz Pasaules kausa sasniegšanai], tomēr, no otras puses, līdz pat šai dienai daudzi nesaprot, kā tikām ārā no grupas. Melnkalne, Bosnija, Maķedonija – pēc spēlētāju vārdiem visas šīs komandas bija stiprākas par mums,” intervijā izteicies Bagatskis. “Viens lietuvietis “maksāja” vairāk, nekā mums visa komanda kopā. Bet pierādījām, ka to visu atsver komandas gars, pašatdeve, agresivitāte, dažādas taktiskās viltības. Arī veiksmes faktors bija mūsu pusē – spēlē ar Melnkalni viens metiens visu izšķīra. Jā, zaudējām Beļģijai, un tai neveiksmei nav attaisnojuma. Bet jāņem vērā, ka pieci beļģi spēlē Spānijas līgā. Turklāt tieši spēlē, nevis sēž uz soliņa.”
Bagatskis uzskata, ka Eiropas čempionātā konkurence ir spēcīgāka un līdzvērtīgāka nekā Pasaules kausa izcīņā, kas pašlaik risinās Spānijā. “Toties Pasaules kausa izcīņā ir lielāka stilu daudzveidība, kam jāspēj pielāgoties. Tāpēc bijuši arī negaidīti rezultāti, bet galu galā viss nostājas savās vietās – ceturtdaļfinālā ir sešas Eiropas komandas.”
Kā zināms, Latvijas izlase šajā vasarā kvalifikācijas turnīrā uzvarēja visās sešās spēlēs, kvalificējoties astotajam finālturnīram pēc kārtas.
“Mani ļoti interesēja, kā spēsim noskaņoties pēdējām spēlēm, kad faktiski bija skaidrs, ka ceļazīme uz finālturnīru jau rokā. Vai nedalām pretiniekus, vai esam kļuvuši mentāli stiprāki? Patīkami, ka atbilde bija pozitīva,” tagad secina Bagatskis. “Otrkārt, parādījām, ka protam uzvarēt arī spēlēs, kurās “nekrīt”. Tāda bija pirmā spēle Zviedrijā, kas noteica visu turnīra scenāriju.”
“Mūsu spēle netiek speciāli būvēta uz tālmetieniem. Viss tiek veidots tā, lai izmantotu mūsu spēlētāja labākās īpašības un noslēptu tās, kuras nav tik labas. Ja reiz mums ir snaiperi, un es viņus uzskatu par snaiperiem, nevis vienkārši metējiem – Jānis Blūms, Kristaps Janičenoks, Dairis Bertāns – kāpēc lai viņiem aizliegtu uzbrukt no tālienes?” saka Latvijas izlases galvenais treneris. “Mūsu tradicionālā problēma ir centra spēlētāju darbība situācijās 1:1. Tāpēc meklējam risinājumus, lai “garie” palīdzētu atrast brīvos metienus “mazajiem”. Tas palīdz izretināt pretinieku aizsardzību soda laukumā, un tad jau arī “garie” tiek pie savām izdevībām.”
Kā zināms, 2015.gada Eiropas čempionātā pa vienai grupai spēles aizvadīs arī Francijas pilsētā Monpeljē, Horvātijas galvaspilsētā Zagrebā un Vācijas galvaspilsētā Berlīnē, savukārt izšķirošie mači notiks Francijas pilsētā Lillē.
Uz finālturnīra rīkošanu pretendēja arī Somija, Izraēla, Polija un Turcija. Jau pirms balsojuma bija zināms, ka sacensības tiks aizvadītas vismaz četrās valstīs, bet netika izslēgts arī piecu valstu kopīgs darbs.
Pirms balsošanas par grupu turnīra norises vietām kandidatūru atsauca Turcija. Balsošanā pirmajā kārtā izkrita Izraēla, otrajā – Polija, bet trešajā – Somija.
Vienlaikus ar jauna konkursa izsludināšanu tika mainīta Eiropas čempionāta izspēles sistēma, atceļot otrā posma turnīrus. Pirmajā posmā notiks četri grupu turnīri, katrā piedaloties sešām komandām. Pa četrām labākajām kvalificēsies izslēgšanas spēlēm, kas risināsies četrās kārtās – astotdaļfināls, ceturtdaļfināls, pusfināls un finālspēles. Eiropas čempionātā komandas cīnīsies ne tikai par medaļām, bet arī ceļazīmēm uz 2016.gada olimpiskajām spēlēm un olimpisko kvalifikācijas turnīru.
Eiropas čempionāta finālturnīrā spēlēs desmit Pasaules kausa dalībnieces – Lietuva, Spānija, Francija, Slovēnija, Horvātija, Ukraina, Serbija, Somija, Grieķija, Turcija. Tāpat jau pērn vietu sacensībās garantēja kvalifikācijas turnīra pirmajā kārtā uzvarējusī Igaunija, bet šogad tai pēc otrās kārtas pievienojās Izraēla, Nīderlande, Bosnija un Hercegovina, Islande, Polija, Austrija, Beļģija, Maķedonija, Gruzija, Čehija, Latvija, Itālija un Krievija.
Paredzams, ka finālturnīra apakšgrupu izloze notiks janvārī vai februārī.
