Zobu balināšana kļuvusi saudzīgāka 0
Sniegbalti zobi kā modelēm un kinoaktrisēm jau sen nav nesasniedzams sapnis. Turklāt tagad tos var izbalināt daudz saudzīgāk nekā nesenā pagātnē – un tikai pāris stundu laikā.
Iespēja iegūt žilbinošu smaidu ir vilinoša, taču daudzi šaubās, vai balināšana nekaitēs. Agrāk, izmantojot skābi saturošus preparātus, mainījās zobu struktūra – emalja tajos šķīda, zobi kļuva poraini, jutīgi un dažkārt nedabiski balti. Tagad ar jaunākajām tehnoloģijām zobus par vairākiem toņiem gaišākus var izbalināt tā, lai izskatās dabiski, lai netiek bojāta to struktūra, jo efekts tiek panākts, izšķīdinot tajos sakrājušās krāsvielu daļiņas. Procedūrās zobu emaljai kaitīgus preparātus vairs neizmanto, tomēr, iegādājoties balinošus līdzekļus, jāraugās, lai tajos nav skābes. Kopš 2012. gada Eiropas Savienībā pieņemtā direktīva paredz, ka ūdeņraža peroksīdu saturošā balinošā līdzekļa koncentrācija nedrīkst būt augstāka par 6%. Vai tas atbilst šīm prasībām, var pārliecināties, izpētot informāciju uz produkta iepakojuma.
Vai drīkst balināt?
Vispirms, protams, jākonsultējas ar stomatologu. Zobiem jābūt salabotiem, smaganām – veselām. Divas nedēļas iepriekš jāveic mutes dobuma higiēna, noņemot aplikumu un zobakmeni. Jutīgus zobus var apstrādāt ar īpašām lakām, lietot zobu putas un pastas, kas salipina emaljas plaisiņas. Parasti jutīgumu izdodas mazināt pusgada līdz gada laikā.
Zobus nedrīkst balināt grūtniecības un bērna zīdīšanas laikā, līdz 18 gadu vecumam, kā arī lietojot antibiotikas. Balināšana nav ieteicama, ja zobi ir nodiluši, plombas – novecojušas un netiek rūpīgi ievērota mutes dobuma higiēna.
Jāņem vērā, ka plombas, kroņi un citas mākslīgās konstrukcijas procedūras laikā krāsu nemaina, tomēr nereti var kļūt vizuāli baltākas.
