Baltkrievijas nafta caur Baltijas valstīm – politiskas vai ekonomiskas intereses? 0
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko ceturtdien uzdevis savai valdībai meklēt iespējas piegādāt naftu caur Baltijas valstu ostām, šādu RBK/INTERFAX ziņu pavairojusi LETA.
“Es jau sen esmu izvirzījis uzdevumu, un mums tas ir jāatrisina – atklāt alternatīvu naftas piegādi caur Baltijas valstu ostām. Ja lietuvieši nav ar mieru – vienoties ar latviešiem un iepirkt šo naftu. Pārstrādāt Novopolockas naftas pārstrādes rūpnīcā un nodrošināt Baltijas republikas,” sacīja Lukašenko sanāksmē par valsts sociālekonomisko attīstību 2019. gadā.
Pēc Lukašenko teiktā, Baltijas valstīm tas būšot izdevīgāk nekā tagad, kad tās pērk naftas produktus par pasaules cenām.
“Var vienoties tā, ka tā būs mūsu kopīgā nafta, kuru mēs pārstrādājam modernizētajā Novopolockas naftas pārstrādes rūpnīcā. Vēl jo vairāk, mums ir dažas iespējas šajā ziņā,” piebilda Baltkrievijas prezidents.
Iemesls kaimiņa politikas maiņai ir tas, ka, Krievijai sešu gadu laikā pakāpeniski atceļot eksporta nodevu un vienlaikus paaugstinot derīgo izrakteņu ieguves nodokli, naftas cena Krievijas iekšējā tirgū pietuvināsies pasaules cenām.
Baltkrievijas valsts naftas koncerna “Belņeftehim” vadītājs Andrejs Ribakovs pēc sanāksmes sacīja žurnālistiem: “Šis jautājums mums vienmēr ir “karstajā” rezervē. Pašlaik vispremiālākā, protams, ir Krievijas nafta. Taču no gada gadā tā zaudēs premialitāti, [tās cena] tuvosies pasaules cenai.”
“Nav noslēpums, ka atsevišķos gados mēs piegādājām alternatīvu naftu caur Baltijas valstīm. Šie kanāli nav iesaldēti. Mēs pastāvīgā režīmā monitorējam šīs iespējas. Pašlaik tādas ir,” teica A. Ribakovs.
Zināms, ka Baltkrievijas delegācijas ir apmeklējušas “Ventspils Nafta Termināls”, taču, pēc laikraksta “Latvijas Avīze” pielikuma “Latvijas Bizness” rīcībā esošām neoficiālām ziņām, šīs sarunas beigušās bez rezultātiem.
Baltkrievija jau agrāk ir mēģinājusi veikt naftas pārvadājumus par dzelzceļu no Irānas un Venecuēlas (pēc pārkraušanas no tankkuģiem), tomēr šis daudzums ir niecīgs.
Ja tas palielinātos, Baltijā katastrofāli pietrūktu dzelzceļa cisternu. Vienīgā reālā piegāde ir pa naftas cauruļvadiem, kas šķērso Latvijas un Lietuvas teritoriju.
Jāņem vērā tas, ka abi cauruļvadi – gan Latvijā, gan Lietuvā – iekonservēti un šobrīd netiek izmantoti. Cauruļvadi būvēti naftas transportēšanai virzienā no Baltkrievijas. Pie Baltkrievijas robežas izvietotas spēcīgas sūkņu stacijas, kas dzina naftu uz Ventspili.
Būtiski, ka Baltkrievija izskata iespējas naftu pa cauruļvadiem piegādāt pretējā virzienā. Tādā gadījumā jābūvē jaunas sūkņu stacijas Ventspilī. Vēl jāņem vērā, ka pēc spiediena atjaunošanas 16 gadus neizmantotajos cauruļvados var atklāties korozijas un naftas zagļu izkostie caurumi.
Pēc “LatRosTrans” aplēsēm plūsmas atjaunošana vienam cauruļvadam izmaksātu vismaz 100 miljonus eiro, kas salīdzināms ar jauna cauruļvada būvniecības izmaksām. To varētu veikt divos gados.
“Risinājums organizēt naftas piegādi pa cauruļvadu no Latvijas vai Lietuvas ostām jau vairākkārt apspriests iepriekš, taču galvenokārt finansiālu apstākļu dēļ līdz šim tas nav virzīts tālāk.”
“Tas, ka Baltkrievijas puse turpina aktualizēt šo ieceri, par spīti projekta nerentabilitātei, liek domāt, ka tās pamatā ir vairāk politikas, nevis ekonomikas intereses,” “LatRosTrans” viedokli pauž kompānijas pārstāve Elīna Dobulāne.
Atzīstot, ka naftas caurules būtu labi izmantot un ka Baltkrievija ir stratēģisks virziens, topošās valdības satiksmes ministra kandidāts Tālis Linkaits (JKP) atbild diplomātiski.
“Latvijas transporta infrastruktūrai ir visas tehniskās iespējas nodrošināt naftas piegādi no ostām uz Baltkrieviju. Esmu pārliecināts, ka Latvijas uzņēmēji labprāt izmantos ekonomiski izdevīgas sadarbības iespējas, ja tādas tiks piedāvātas no Baltkrievijas puses.”
Ekonomiskais izdevīgums atkarīgs no cauruļvadu noslodzes
Ja Baltkrievijas puse vēlas pa tiem transportēt tikai miljons līdz pusotram tonnu gadā – tikai lai parādītu Krievijas prezidentam Putinam, ka ir alternatīva – tad tas ir nepietiekams apjoms, lai investīcijas atmaksātos.
Ja tā ir tikai Lukašenko politiskā kārts sarunās ar Krieviju, tad ekonomiska pamatojuma naftas cauruļvada plūsmas atjaunošanai nebūs.
