Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: Ints Kalniņš/LETA

Naftas caurules var nonākt Baltkrievijas īpašumā 7

Ja Augstākā tiesa “LatRosTrans” pārsūdzību par bufernaftas īpašumtiesībām kasācijas kārtībā šoruden izskatīs pavirši, valsts stratēģiskās komunikācijas var nonākt Baltkrievijas īpašumā, vēstīts “Latvijas Avīzes” pielikumā “Latvijas Bizness”.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Latvija jau 27 gadus ir neatkarīga de facto, taču strīdi par cauruļvados no padomju laikiem palikušās bufernaftas īpašumtiesībām vēl turpinās.

Vairākus gadus pēc Krievijas naftas tranzīta apstādināšanas cauruļvadā tā īpašnieks “LatRosTrans” tehnoloģisko naftu izpumpēja un pārdeva.

CITI ŠOBRĪD LASA

Baltkrievijas uzņēmums “Polocktransneft Družba” iesniedza tiesā prasību, uzskatot, ka tehnoloģiskā nafta, kas atradās “LatRosTrans” piederošajos naftas vados, ir prasītāja īpašums.

780 km cauruļvada īpašnieki laika gaitā ir mainījušies: 1993. gadā Latvijas un Krievijas valdības vienojās par kopīgu Latvijas teritorijā esošo naftas vadu ekspluatāciju, šim mērķim dibinot abu valstu kopuzņēmumu.

Toreiz infrastruktūra palika Latvijas valsts īpašumā un tika novērtēta 70,5 miljonu latu vērtībā.

Kopuzņēmumā 66% pieder Latvijai (AS “LaSaM” personā) un 34% Krievijai (“Transņefteprodukt”, kas ir līdzīpašnieks vēl šobrīd). Tas vēlāk pārtapa SIA “LatRosTrans”. Savukārt valsts 1997. gadā AS “LaSaM pievienoja “Ventspils Naftai”.

Tagad “LatRosTrans” padomē pārsvarā ir “Ventspils Naftu” kontrolējušā starptautiskā koncerna “Vitol Group” pārstāvji.

2000. gadā “Polocktransneft Družba” vēstulē paziņoja, ka Latvijas un Lietuvas uzņēmumu naftas vados esošā tehnoloģiskā nafta pieder “Družbai” un tiek uzskaitīta tā bilancē.

Pirmoreiz Latgales apgabaltiesa (2011. gads) un Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta (2013. gads) noraidīja “Polocktransneft Družba” prasību.

Otrajā piegājienā (2016. gads) jau bija pretējs lēmums – Augstākās tiesas Civillietu departaments, izskatot kasāciju, nodeva lietu Latgales apgabaltiesai jaunai izskatīšanai.

Šā gada jūnijā Latgales apgabaltiesa nolēma piedzīt no SIA “LatRosTrans” par labu AS “Polocktransneft Družba” 66 744 966 eiro saistībā ar prasītājai piederošās naftas prettiesisku izsūknēšanu un pārdošanu.

Reklāma
Reklāma

Pieskaitot valsts nodevu un tiesvedības izdevumu atlīdzināšanu – pavisam kopā teju 67 miljonus eiro. SIA “LatRosTrans” pārsūdzējis Latgales apgabaltiesas lēmumu.

Tagad viss ir atkarīgs no Augstākās tiesas tiesneša Valērija Maksimova, kuram vispirms ir jālemj, vai pieņemt kasācijas sūdzību vai to noraidīt.

Kaut arī lieta ir samudžināta un juristi spēj pierādīt abu pretējo pušu saistības, “LB” skatījumā šis strīds, līdzībās runājot, ir par to, kam pieder benzīns, ja automašīna ir pārdota.

Savas jurista karjeras laikā Valērijs Maksimovs trīsreiz dažādās tiesvedībās lēmis par labu Aivara Lemberga interesēm. Iespējams, tur nav nekādas saistības, bet divas dienas pēc apgabaltiesas lēmuma pēdējā mājās esot viesojies Baltkrievijas prezidenta administrācijas pārstāvis.

Noraidot kasācijas sūdzību, stāsies spēkā Latgales apgabaltiesas šā gada 7. jūnija lēmums. Tādā gadījumā Baltkrievija iegūs stratēģiskas nozīmes īpašumu, ko Latvija saņēma, pārdalot PSRS īpašumu ar neatkarīgās Latvijas tiesas rokam.

Tad “LatRosTrans” jāsamaksā 67 miljoni eiro, kas no pērnās 1,7 miljonu peļņas nav iespējams. Uzņēmuma maksātnespējas gadījumā cauruļvadi nonāk Baltkrievijas īpašumā.