– Tad ir jautājums, vai valstis, kurās šobrīd ir visvairāk bēgļu, ar tādu risinājumu būtu mierā. 8
– Protams. Taču kā papildu elements šajā modelī tas būtu bijis vērtīgs. Vai par to būtu iespēja vienoties, būtu atkarīgs pirmkārt no naudas summas lieluma. Taču tad mehānismā būtu mazāk cietsirdības. Protams, vienošanās paredz, ka tiek ņemtas vērā bēgļu saiknes ar noteiktām zemēm. Tomēr virsuzdevums ir izpildīt kvotas. Tāpēc nav izslēgts, ka tie beigās paliks tikai vārdi uz papīra.
– Baltijas valstis un, vēl konkrētāk, Latvija, negribīgi piekritusi uzņemt vairāk nekā 700 bēgļu. Ir skaidrs, ka radniecisko tīklu bēgļiem no Sīrijas vai Eritrejas šajā zemē nav. Tā ir arī samērā nabadzīga. Ko jūs teiktu – kas ir gaidāms?
– Tā kā bēgļiem nav brīvības izvēlēties, uz kuru valsti un vai vispār doties, jo tā darbojas mehānisms, tad no ES puses ir iespējams nosūtīt šos 700 cilvēkus turp piespiedu kārtā. Ja viņi valsti pamet, tad tas ir noteikumu pārkāpums. Bēgļu viedoklis šeit netiek prasīts. Taču problēmas ir skaidras. Vienošanās procesā vairākas valstis izrādīja pretestību. Mēs arī zinām, ka valstīs ir ļoti atšķirīgi dzīves standarti. Pastāv gan minimālie standarti, kurus regulē ES, taču tie ir ļoti zemā līmenī. Tāpēc gaidāms, ka cilvēki, kuri kaut kur negribot tiks nosūtīti, nebūs ar to apmierināti. Tas ir līdzīgi kā loterijā. Daži, nonākot valstī, kas piedāvā samērā labus nosacījumus, sacīs: “Jauki, esmu izvilcis laimīgo lozi.” Citiem loterijā nebūs paveicies. Un, protams, tas var novest pie konfliktiem.
Vairākās valstīs vienošanās par bēgļu pārvietošanu uztverta ļoti negatīvi, un šī negatīvā attieksme var tikt pārnesta arī uz bēgļiem. Beigās noskaņojums var būt tāds: ak tā, šie cilvēki brauc, bet mēs nepiekritām, ka viņi brauc. Tad kāpēc mums viņu labā kaut kas jādara? Kāpēc jābūt viesmīlīgiem? Turpmākajos mēnešos mēs droši vien redzēsim šādus konfliktus. Jau līdz šim esam redzējuši, ka vairākās zemēs arī paši bēgļi nav ievērojuši noteikumus. Viņi vienkārši ir braukuši tālāk. Viņi ir protestējuši. Nav izslēgts, ka sadales procesā var izraisīties līdzīgas sadursmes, kas tādā gadījumā visu mehānismu noliek zem jautājuma zīmes.
– No politiķu izteikumiem Latvijā dažkārt rodas iespaids, it kā Grieķijā un Itālijā gaidītu cilvēku pūļi, kuri to vien vēlas kā nonākt Latvijā. Varēs izvēlēties labākos un gudrākos. Taču varbūt būs tā, ka valstīm, kuras šobrīd negribīgi piekritušas bēgļu uzņemšanai, beigās būs jāpierunā uz tām doties?
– Tā var būt, taču nevajadzētu aizmirst, ka ir runa par cilvēkiem, kuriem tiešām nepieciešama aizsardzība. Viņi ir ieradušies Eiropā, lai to saņemtu. Viņi cer uz dzīvi drošībā, kas nav iespējama viņu dzimtenē. Un daudzi no tiem, kam nav nekādas saiknes ne ar vienu Eiropas valsti, būs vienkārši priecīgi un pateicīgi saņemt aizsardzību jebkur Eiropā. Nav jāpieņem, ka neapmierināto noteikti būs ļoti daudz. Mēs to nezinām. Ja politiķi centīsies savu valsti vismaz nedaudz reklamēt, vienlaikus mēģinot panākt arī pozitīvu attieksmi savā sabiedrībā, tad ir labi priekšnosacījumi tam, ka šis mehānisms darbosies. Ja valstis jau pašā sākumā izrādīs pretestību un neieinteresētību, tad iecere var arī neizdoties.
