Bērna niķi, pusaudža vecums vai tomēr nopietnāk – depresija? 0
Nereti no bērniem dzirdam: „Man ir depresija, liec mani mierā!” Kurā brīdī, dzirdot šādu frāzi no sava bērna, skolēna vai klasesbiedra, to uztvert nopietni un ko iesākt? Depresijas pazīmes un ieteikumus, kā rīkoties un palīdzēt, sniedz krīžu un konsultāciju centra „Skalbes” kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Marija Ābeltiņa.
Kas ir depresija?
Depresija ir saslimšana, kas ietekmē emocijas, domas, uzvedību un fiziskās ķermeņa reakcijas. Ikviens kādā dzīves brīdī var justies noskumis vai nelaimīgs, taču tas ne vienmēr nozīmē, ka sākusies depresija. Depresija traucē pilnvērtīgi veikt ikdienas aktivitātes, var pat parādīties domas, ka dzīvot nav vērts. Svarīgi laikus vērsties pie speciālista, lai noteiktu depresijas veidu un saņemtu atbilstošu palīdzību. Mūsdienās depresija ir ārstējama slimība.
Kā tā izpaužas?
Tas ir normāli, ka bērniem un pusaudžiem mainās garastāvoklis. Var būt tādas dienas, kad viņi jūtas nomākti vai bēdīgi, dusmīgi vai apātiski. Taču svarīgi pievērst īpašu uzmanību tam, kad garastāvokļi sāk “iestrēgt” – tie bieži atkārtojas, ir noturīgi laikā, grūti maināmi. Bērnu depresija visbiežāk saistās ar nomāktības, bezspēcības un izmisuma izjūtām, taču ir arī atšķirība – bērnu depresiju var maskēt arī nepamatoti dusmu un agresijas izvirdumi. Depresijas biežākie simptomi ir pastāvīgi nomākts garastāvoklis, interešu trūkums, vienaldzības sajūta, nespēks, enerģijas izsīkums. Cilvēks, kurš cieš no depresijas, nespēj priecāties par lietām un notikumiem, kas agrāk sagādāja labsajūtu.
