Bērziņš: Valsts pārvaldē atalgojums noteikti būs jāpalielina 0
Lai valsts pārvaldē un valsts uzņēmumu vadībā noturētu jaunus un saprātīgus cilvēkus, atalgojums noteikti ir jāpalielina, šorīt Latvijas Televīzijas raidījumā “Labrīt, Latvija!” atzina Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Bērziņš norādīja, ka no krīzes laikiem palicis “milzīgs deficīts”, kad cilvēkiem pienācīgi nemaksā par darbu. “Obligāti tas būs jādara, jo kādi ir varianti, lai noturētu jaunus un saprātīgus cilvēkus?” teica Valsts prezidents.
Bērziņš gan konkrēti neatbildēja, kādam vajadzētu būt maksimālajam atalgojumam, piemēram, valsts uzņēmumu vadītājiem. Kā piemēru gan viņš minēja AS “Latvenergo”, kuras vadītājam nevarētu runāt tikai par atalgojuma “pieaugumu”, bet esot jādomā par “reizinātāju”.
Valsts prezidents pozitīvi vērtēja ieceri atjaunot valsts uzņēmumu padomes, kuru likvidēšana esot bijusi nesaprātīga. Tagad gan esot jāskatās, kādi cilvēki un kā tajās darbosies un kāda būs kopējā uzraudzība.
Pēc Bērziņa domām, esot jāpanāk, lai padomēm būtu kāda atbildība. Valsts prezidents arī neizslēdza iespēju, ka padomēs to locekļi varētu darboties bez maksas, kā tas esot dažās valstīs.
Kā ziņots, valdība vakar atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) rosināto valsts kapitāla daļu pārvaldības daļēji centralizēto modeli. Īstenojot reformas valsts uzņēmumu pārvaldībā, savulaik likvidētās padomes varētu atjaunot aptuveni desmit uzņēmumiem, teica ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Padomes iecerēts atjaunot uzņēmumiem, kuri atbildīs vairākiem kritērijiem. Proti, to bilances summa pārsniedz trīs miljonus latus, neto apgrozījums pārsniedz 15 miljonus latu, bet darbinieku skaits – 50 cilvēkus. Kā piemērus Pavļuts minēja “Latvenergo”, “Latvijas Dzelzceļu”, “Latvijas Valsts mežus”.
Ministrs pauda viedokli, ka savulaik pieņemtais lēmums likvidēt padomes valsts uzņēmumos nav atrisinājis jautājumu par uzņēmumu vadības politizāciju, jo tā pārvirzījusies valžu virzienā un citos veidos, bet tā dēļ zaudēts būtisks elements korporatīvās pārvaldības ķēdē. Padomes funkcija tādējādi pārvirzījusies uz kapitāldaļu turētājiem, kas parasti ir ministriju valsts sekretāri vai citas amatpersonas.
Situācija ir tāda, ka valdei pretī uzraugošā jauda ir viens, pusotrs vai divi ierēdņi ministrijā, kuriem ir daudz arī cita darba, sprieda ministrs. Viņaprāt, tā ir bijusi neilgtspējīga situācija. Šī iemesla dēļ tiek rosināts veidot Centralizēto pārvaldes institūciju, kā arī atsevišķos gadījumos atjaunot padomes.
Atjaunojot padomes daļā valsts uzņēmumu, nekādā veidā neatgriezīsimies pie politizētām padomēm, kā tas bijis iepriekš, žurnālistiem vakar apgalvoja premjers Valdis Dombrovskis (V).
Viņaprāt, EM, tālāk strādājot pie konkrētā padomju modeļa, jābūt pilnīgi citiem padomes pārstāvju atlases principiem.
Dombrovskis arī norādīja, ka runa ir par padomēm tikai sevišķi lielos uzņēmumos jeb faktiski tikai par aptuveni desmit uzņēmumiem.
