Nektāraugi labai ražai 3
Tiem, kam ir tikai daži stropi, Sandra iesaka nevis sēt nektāraugus mazos laukumiņos (milzu izmaksas!), bet gan iestādīt kokus. Neizcirst kļavas, jo ziedēšanas laikā tās bitēm ir labu labais nektāra avots. Tad Sandra steidz uzlikt magazīnas, jo no kļavām var ievākt pirmo medu. Liela liepa vai kļava ir hektāru liela nektāraugu sējuma vērta. Kļavas ātri aug, zied un medo katru gadu, taču liepu maksimums ir aptuveni ik pēc četriem gadiem.
No pūpoliem un blīgznām medu Suntažu pusē nevar savākt, taču tie, tāpat kā lazdas, bitēm ir neaizstājams ziedputekšņu ieguves avots peru barošanai.
Ģimenei pieder 30 ha zemes, kuros lielāko daļu aizņem nektāraugi. Austrumu galegu audzē 6 ha, amoliņu – 4 ha, vēl vairākos hektāros aug facēlija, ežziedes. Ja platības pietiek, biteniece iesaka izvēlēties ilgmūžīgos augus galegu un ežziedes, kas aug 20–30 gadu. Vienīgi tagad grūtības un papildu izmaksas sagādās Eiropas Savienības jaunās prasības, ka viss uz lauka nopļautais un sasmalcinātais jānovāc, turklāt atbalsta maksājumi par nektāraugiem būs tikai no nākamā gada.
Sandrai pašai patīk facēlija. Gards medus, glīti violetas krāsas ziedputekšņi. Augs uzzied aptuveni 50. dienā pēc sēšanas, un šo maksimumu vēlams sasniegt jūlija vidū. Lai ziedēšanu paildzinātu, var sēt vairākos piegājienos: pirmajai ražai – rudenī vai agri pavasarī, pēc pāris nedēļām – vēl divas reizes.
! Ja vēlas medum īpatnu, bet ļoti patīkamu garšu, pie dravas var iestādīt lauciņu ar piparmētrām.
Laikus veido atdaleņus
“Vislabākās ir bišu mātes, kam liela, glīta kanniņa atrodas rāmja vidusdaļā. Tā paredzēta tā sauktajai māšu klusajai nomaiņai stropā. No tām spieta māšu kanniņām, kas reizēm kā ķekari karājas gar peru kāres malām, tik labas mātes neizdodas,” novērojusi biteniece.
Savā dravā Sandra darbojas galvenokārt ar pašas audzētām mātēm, kuras iegūst no labām iepirktajām mātēm. Lai gan bites ir sakrustojušās, tās ir gana mierīgas un čaklas. Tas ir viens no veidiem, kā pasargāt dravu no slimībām, jo īpaši no jaunā bitenieku drauda – peru puves.
! Pa kādai saimei ziemā vienmēr iet bojā, atzīst biteniece, taču atbrīvojas vieta, kur likt atdaleni vai spietu.
